Pamatnostādņu priekšlikumā noteikts mediju politikas mērķis, prioritātes, pamatprincipi un veicamie uzdevumi līdz 2020.gadam. Galvenais mērķis ir stipra, daudzveidīga, profesionāla mediju vide, kur gan nacionālā, gan reģionālā un vietējā līmenī jātop kvalitatīvam un sabiedrības interesēm atbilstošam saturam. Savukārt iedzīvotājiem jāspēj piekļūt neatkarīgai un uzticamai informācijai, kā arī jābūt zināšanām to lietot.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka pamatnostādnēm noteikti jābūt pieņemtām, bet par atsevišķiem jautājumiem vēl vajadzīgas diskusijas.
Tajā pašā laikā vēl pirms valdības komiteja sāka apspriest jautājumu par šo dokumentu, premjers norādīja, ka šodien nav gatavs pieņemt lēmumu par to: „Varbūt nesāksim šodien milzīgas debates un strīdus, jo uzreiz saku, arī es neesmu gatavs šodien pieņemt kaut kādus lēmumus. Bet varbūt iezīmēt visas šīs lietas, par kurām vajadzētu būt skaidrībai viedokļos, jo pretrunu, es skatos, ir diezgan daudz.”
„Jā, ir vairāki nesaskaņoti jautājumi, ir konceptuāli jautājumi, par kuriem sabiedrībā notiek diskusija,” atzina kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība). Viņa runāja par diviem būtiskākajiem jautājumiem: sabiedrisko mediju pārvaldības modeli un reģionālo presi, tātad vietējo mediju ilgtspēju un attiecības ar pašvaldību sabiedrisko attiecību izdevumiem.
Papildus tam Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis nosauca arī citus jautājumus, par kuriem vienošanos panākt neizdevās. Viens no tiem skar žurnālistu sociālo aizsardzību, bet otrs – finansējumu.
„Kultūras ministrija pilnīgi noteikti ir gatava sadarboties ar Finanšu ministriju, izstrādājot jau pieprasījumu līmenī ļoti detalizētu tālāko aprēķinu un, protams, rūpēties par iespējami efektīvu un caurskatāmu arī šo līdzekļu tālāku plānošanu un izmantošanu. Bet šobrīd, uz šī dokumenta izstrādes brīdi, virknē jautājumu mēs nevarējām pilnībā atbilst Finanšu ministrijas lūgumiem par aprēķinu detalizāciju,” norādīja Putnis.
Premjers rosināja jūlijā veltīt atsevišķu valdības komitejas sēdi, lai apspriestu dokumentu. Turklāt mediju politikas pamatnostādnes jāskata kontekstā ar nākamā gada budžetu.
Kučinskis arī apšaubīja to, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija varētu iziet no reklāmas tirgus jau nākamgad, kā to paredz pamatnostādnes. Lai nodrošinātu sabiedrisko mediju atteikšanos no komercreklāmām ik gadu būtu nepieciešami astoņi miljoni eiro.
„Ja runā par iziešanu no [reklāmas] tirgus un lielu valsts finansējumu, tad šobrīd arī valdības pārsvarā noskaņojums ir par to, ka nē. Tādā gadījumā tas saistītos ar ļoti lielām finansiālām problēmām.
Otrs, ko es arī gribētu - vēlreiz izdiskutēt, vai vispār šī iziešana no reklāmas tirgus nepamainītu mūsu vidi, sabiedrisko televīziju atstājot bez konkurences.
Protams, ir kaut kādas izmaiņas noteikti notiek. Vai tās ir pozitīvas, vai negatīvas, tas ir nākamais jautājums,” sacīja premjers.
Tikmēr Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis valdības komitejas sēdē uzsvēra - visa nozare ir vienota par to, ka bez kavēšanās jāpieņem lēmums par sabiedrisko raidorganizāciju iziešanu no reklāmas tirgus. Ar šo lēmumu, pēc viņa teiktā, varētu sakārtot elektronisko mediju tirgu un nodrošināt tirgus dalībnieku dzīvotspēju.
