Sanita Dika-Bokmeldere
Mediju jomā neilgi darbojusies pirms teju 20 gadiem, bet pēc tam ilgstoši bijusi uzņēmuma “VVD mārketinga komunikācijas” īpašniece.
2011.gadā no Nacionālās apvienības saraksta nesekmīgi startēja Saeimas vēlēšanās. Darbību Nacionālajā apvienībā apturējusi tikai šī gada 1.novembrī – dienu pirms noslēdzās pieteikšanās uz brīvo Latvijas Radio valdes locekļa vietu.
Diku-Bokmelderi par labāko kandidāti Latvijas Radio valdes locekļa amatam programmu attīstības jautājumos esot izvēlējusies konkursa nominācijas komisija, un NEPLP bez pietiekama pamatojuma neesot bijis tiesību noraidīt komisijas izvēli, norādīja NEPLP loceklis Ivars Āboliņš, kas ir Latvijas Radio pārraugs.
Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs Rolands Tjarve, kurš kā asociācijas pārstāvis darbojās konkursa nominācijas komisijā, norāda – spēcīgu kandidātu starp 17 pretendentiem nav bijis. Turklāt kritiski vērtējama arī paša izvēles procedūra: “Kaut vai piemērs par politisko neitralitāti – [par kritērija izpildi] var iegūt tikai 3% kopējā vērtējumā. Manuprāt, tas ir par maz. Šīs bažas tika paustas.”
“Bažas izvērtē padome, jo padome ir tā, kura uzņemas atbildību. Padome ir tā, kas balso,” sacīja Tjarve.
Nevienprātība NEPLP
Šo kandidāti Latvijas Radio valdes locekļa amatam atbalstīja trīs NEPLP locekļi, pret bija – divi.
Viņu šajā amatā neatbalstīja padomes locekle Gunta Līdaka un Ieva Beitika. savukārt par balsoja Patriks Grīva, Ivars Āboliņš un padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
Runājot par NEPLP locekļu sašķeltību tik būtiskā jautājumā, Āboliņš uzskata, ka NEPLP darbu tas neietekmēšot: „Galvenais ir tas, ka mēs izdiskutējam, pieņemam lēmumu un paliekam vienoti, un strādājam tālāk. Mūsu kā padomes vienotību šis gadījums nekādi nav iedragājis vai kaut kā aizskāris. Mēs paliekam vienoti. Šobrīd mēs visi sēžam kopā pie viena galda. Vienkārši šis bija jautājums, kur mums bija dažādi viedokļi un, manuprāt, tas ir ļoti normāli.”
Bažas par profesionalitāti un politisko piederību
Āboliņš uzsvēra, ka nominācijas komisijā tika piesaistītas arī žurnālistu organizācijas un NEPLP ieklausījās šo organizāciju pārstāvju viedokļos.
Patriks Grīva, kurš arī nominācijas komisijā par labāko no 17 kandidātiem atzina Sanitu Diku-Bokmelderi, skaidroja, ka viņai ir plaša pieredze uzņēmumu vadībā un viņš uzticas viņai. “Pēc konkrētajiem kritērijiem viņa ieguva visaugstāko novērtējumu manā listē. (..) Nominācijas komisijai ir noteikts punktu kopums, kas jāvērtē. Viens bija politiskā spiediena izturēšana, un tas tika ļoti veiksmīgi atbildēts no viņas puses,” skaidroja Grīva.
“Mēs uzdevām šādu jautājumu, Sanita Dika-Bokmeldere pārliecinoši atbildēja, ka viņa netiks ietekmēta no politiķu uzstādījumiem,” piebilda Āboliņš.
“Viens ir pieredze mediju jomā, un otrs ir redakcionālā neatkarība – viens no standartiem, kur mēs nedrīkstam radīt nekāda veida šaubas. Šis ir amats, kur būtu jābūt visaugstākajiem standartiem.
Mans ierosinājums bija izbeigt šo konkursu bez rezultāta,” sacīja Beitika.
Taču juridisku nianšu dēļ neesot skaidrs, vai NEPLP ir tiesības šādi rīkoties, sacīja Beitika, uzsverot – viņasprāt, NEPLP jābūt šādai iespējai, ja neuzticas kandidātam un nav gūts pamatojums par viņa atbilstību amatam.
Beitika kritizēja gan Dikas-Bokmelderes profesionālās pieredzes atbilstību amatam, gan politiskās saiknes. Līdzīgi arī NEPLP locekle Gunta Līdaka pauda bažas par jaunās Radio valdes locekles partejisko piederību. Tas radot problēmas strādāt medijā.
„Es uz šīm bažām [par ietekmi uz saturu] norādīju. Protams, neviens šajā valstī no mums nav perfekts, un likums bažas neparedz kā terminu.
Tas būs tikai pašas kandidātes šobrīd ziņā – vai viņa spēs politiski norobežoties no tām vai citām politiskajām interesēm.
Mēs sekosim ļoti rūpīgi līdzi tam, jo, protams, tas radīs problēmas gan pašai kandidātei, uzsākot darbu mediju šajā nozarē, atgriežoties no PR un visām citām nozarēm, gan arī šie te politiskie foni, gan arī, es domāju, lielā mērā tas varētu traucēt partijai,” sacīja Līdaka.
Līdaka arī pārliecināta, ka par paredzēto atalgojumu bija iespējams profesionālajā vidē atrast krietni labākus kandidātus Latvijas Radio līdz šim vakantajam amatam.
Diku-Bokmelderi atbalstījušie NEPLP locekļi gan norādīja, ka cilvēku nevarot diskriminēt pārliecības dēļ. Turklāt Paši Latvijas Radio darbinieki vērsīšot uzmanību, ja radīsies riski par ietekmi uz saturu. „Mēs uzdevām šādu jautājumu, un Sanita Dika-Bokmeldere pārliecinoši atbildēja, ka viņa nekādā gadījumā netiks ietekmēta no politiķu uzstādījumiem vai prasībām,” norādīja Dace Ķezbere.
Respektē un kritizē
Komentējot mediju uzrauga izvēli, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne norādīja, ka respektē NEPLP lēmumu un paļaujas, ka trešā valdes locekļa kandidātu atlases un izvērtēšanas process veikts vislabākajā veidā un izvēlētais kandidāts ir atbilstošākais.
“Mēs sagaidām, ka jaunais valdes loceklis būs profesionālis mediju satura jautājumos
un spēs piedāvāt gan labus risinājumus esošā satura piedāvājuma sakārtošanā, gan redzējumu par inovācijām programmu un satura attīstībai,” norādīja Klapkalne.
Viņā uzsver, ka jauno valdes locekli sagaida ļoti intensīvs darbs, jo nākamgad atzīmēs Latvijas simtgadi un notiks parlamenta vēlēšanas.
Vilšanos par NEPLP vairākuma izpratni par to, ko nozīmē vadīt sabiedrisko mediju, pauda Latvijas Radio raidījuma “Krustpunktā” vadītājs Aidis Tomsons. Viņš atzina, ka NEPLP arī radīja sarežģītu situāciju jaunajai Latvijas Radio valdes loceklei, jo lai arī kādas būs viņas idejas, tās, visticamāk, radīs aizdomas.
Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) paziņojumā medijiem pauž bažas par NEPLP lēmumu, norādot uz Dikas-Bokmelderes saikni ar konkrētu politisku spēku. Tas radot risku Latvijas Radio neatkarībai.
LŽA uzskata, ka nevienbalsīgais NEPLP lēmums un dažādās interpretācijas par mediju uzrauga tiesībām atzīt konkursu par noslēgušos bez rezultāta apstiprina bažas gan par konkrēto kandidāti, gan par atlases procesa atbilstību sabiedriskā medija būtībai.
“Saikne ar politisko partiju pati par sevi nav diskvalificējošs faktors personāla atlasē, tomēr sabiedriskā medija kontekstā tas rada pamatu bažām,
jo valdes loceklim satura jautājumos ir jāstāv redakcionālās neatkarības sardzē - arī no kādreizējiem kolēģiem politikā,“ uzsver LŽA valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša.
Pati Dika-Bokmeldere norāda – darbību Nacionālajā apvienībā esot apturējusi, tāpēc viss ir likuma robežās un bažām neesot pamata: “Man liekas, ka uz žurnālistu spiedienu veikt nav iespējams. Ja tā notiek, žurnālistam ir jāvēršas valdē, NEPLP, policijā, viņš var rakstīt sociālajos tīklos.
Process ir tik caurspīdīgs, ka nebūtu jābūt nekādām bažām.”
Rosina mainīt konkursa noteikumus
Tāpat NEPLP locekle Līdaka apšaubīja to, cik efektīvi ir publisko kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteikumi par kandidātu atlasi sabiedrisko mediju amatu konkursos. Viņa rosināja mainīt noteikumus konkursiem uz amatiem sabiedriskajos medijos.
Arī Latvijas Žurnālistu asociācijā norāda, ka Latvijas Radio vadītāju atlase jāīsteno atbilstoši sabiedriskā medija specifikai.
Konkursā uz šo amatu pieteicās 17 pretendenti, un neoficiāli iepriekš izskanēja divi konkursa finālistu vārdi, tostarp producents Juris Millers. Iepriekš gan mediju profesionāļi pauduši bažas par abiem kandidātiem.
Jau ziņots, ka NEPLP oktobra sākumā LR valdes priekšsēdētājas amatā iecēla bijušo aģentūras LETA valdes priekšsēdētāju Unu Klapkalni, savukārt par valdes locekli finanšu vadības jautājumos kļuvusi SIA “Skonto Reklāma” administratīvās struktūrvienības vadītāja Mārīte Tukiša.
Viņas izvēlētas konkursā, jo šā gada martā NEPLP izteica neuzticību Latvijas Radio valdes loceklim Uldim Lavrinovičam un valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam.
Savukārt valdes loceklei satura jautājumos Sigitai Roķei tika dots divu mēnešu pārbaudes laiks, lai pierādītu sevi. Maijā NEPLP nolēma ļaut Roķei turpināt darbu kā vienīgajai radio valdes loceklei, bet vēlāk nolēma izsludināt konkursu uz papildu divām valdes locekļu vietām. Savukārt septembra nogalē NEPLP izteica neuzticību Roķei.
