Par Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju atkārtoti ievēlē Kaminski

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31. kongresā piektdien, 20. augustā, par organizācijas priekšsēdi uz turpmākajiem četriem gadiem ievēlēts tās līdzšinējais vadītājs Gints Kaminskis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu.

Pēc ievēlēšanas Kaminskis pauda, ka tikai kopā var paveikt būtiskas lietas. Viņš uzsvēra, ka pašvaldības un to vadītāji ir tie, kas darīs visu, lai pašvaldības būtu stabilas.

Kongresā arī apstiprināti grozījumi LPS statūtos, kas noteiks turpmākos organizācijas darbības stratēģiskos virzienus.

Vēlēšanās no 90 balsīm par Kaminska kandidatūru bija 86, bet pret – četri.

Kongresā apstiprināti arī priekšsēdētāja vietnieki: šos pienākumus pildīs Jelgavas valstspilsētas mērs Andris Rāviņš (ZZS) un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Savukārt valdē apstiprināti: Kaminskis; Rāviņš; Krauklis; Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija); Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Kuldīgas novadam"); Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība); Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija); Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (''Progresīvie/Par!''); Ādažu novada domes priekšsēdētājs; Pierīgas novadu, kas veido Rīgas metropoles areālu, pašvaldību pārstāvis Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība); Līvānu novada domes priekšsēdētājs, pašvaldību, kurām ir noteikts reģionālās attīstības centru statuss, pārstāvis Andris Vaivods (Latvijas attīstībai); Limbažu novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība); Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks, Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis Guntis Gladkins ("Valmierai un Vidzemei"); Saldus novada domes priekšsēdētājs, Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Māris Zusts (Latvijas Zaļā partija).

Kongresa gaitā izskanēja gan kritika par dažādām reformām, gan solījums, ka iedzīvotājiem jābūt labiem dzīves apstākļiem. "Ja nebūs atbalsta, tad pašvaldībām var rasties lielas problēmas," Kaminskis.

Viņš uzsvēra, ka viena no būtiskākajām kļūdām bija valdības lēmums samazināt Iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu, kuru saņem pašvaldības. Kaminskis atzina, ka nav izdevies pārliecināt ne Ministru prezidentu, ne Finanšu ministriju par to, ka vismaz tām vietvarām, kas cieta visvairāk, nepieciešams ieņēmumu kritumu kompensēt.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") kongresa runā norādīja, ka, cīnoties ar dažādiem citiem izaicinājumiem, svarīgākais esot nenovirzīties no mērķa – cilvēku labklājība.

Lai to paveiktu, esot nepieciešamas jaunas investīcijas, nepieciešams piesaistīt uzņēmējus, kas radīs jaunas darbavietas.

Premjers nenoliedza iepriekš no pašvaldībām izskanējušo informāciju, ka lielākā daļa investīciju nonākušas Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās.

Pagaidām valdē nav iecelti trīs plānošanas reģionu – Zemgales, Latgales un Rīgas attīstības padomes pārstāvji, jo šie kandidāti no attīstības padomēm vēl nav izvirzīti, skaidroja Latvijas Pašvaldību savienībā.

Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka pēc Administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanās ir pienācis laiks visiem kopā sākt strādāt savas pašvaldības un visas Latvijas kopējam labumam. "Un tas ir arī tas, ko mēs, Latvijas sabiedrība, no jums sagaidām," sacīja prezidents.

Viņš pauda, ka Latvijai nepieciešamas stipras un modernas pašvaldības, kas ieklausās savos iedzīvotājos, veicina viņu demokrātisko līdzdalību un sekmē katra piederības izjūtu savai vietējai kopienai un savai pašvaldībai.

KONTEKSTS:

Šis bija pirmais LPS kongress pēc jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām un Administratīvi teritoriālās reformas, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Pēc tās Latvijā ir izmainījies gan pašvaldību skaits (no 119 uz 43), gan arī to robežas. Līdz ar to bija nepieciešams apstiprināt grozījumus LPS statūtos, kas noteiks gan turpmāko darba organizāciju, gan arī darbības stratēģiskos virzienus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt