Pagājušā gada nogalē Labdarības maratonā "Dod pieci!" sabiedriskie mediji kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica" aktualizēja jautājumu par vardarbību ģimenē – problēmu, kas visu laiku bijusi mums līdzās, taču par to maz runāts. Maratona laikā ļoti daudzi dalījās ar sāpīgiem pieredzes stāstiem – gan nesenām traumām, gan senākiem pagātnes notikumiem.
Viens no mērķiem bija raisīt diskusijas un iedrošināt cilvēkus stāstīt par pieredzēto un meklēt palīdzību. Maratona laikā arī vāca ziedojumus "ziedot.lv" ātrās reaģēšanas fondā, lai palīdzētu cietušajiem risināt akūtas un neatliekamas problēmas, piemēram, sniegtu īslaicīgu pajumti, medicīnisko palīdzību, ekspertīžu apmaksai un citām lietām, kas palīdzētu cilvēkam izrauties no vardarbības apburtā loka.
Ziedot varēja līdz pat Zvaigznes dienai – un kopumā saņemti 407 020,20 eiro. Pagaidām palīdzību lūguši 120 cilvēku, no kuriem 67 cilvēki to saņem vēl šobrīd, stāstīja "ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
"Ja ir vajadzīga, piemēram, tikai psihologa vai psihoterapeita apmaksa, tad sazināmies tikai ar ''Skalbēm'' vai citu profesionālo apvienību, savedam šos cilvēkus kopā un palīdzam apmaksāt šīs konsultācijas. Ja situācija ir sarežģītāka, tad sazināmies ar "Martu" vai "Dardedzi," vai "Palīdzēsim viens otram" – tās ir ogranizācijas, kas uzņemas risināt sarežģītākus gadījumus. Ja vajadzīga akūtā palīdzība, tad mēs, "ziedot.lv", to nodrošinām. Piemēram, nosūtām ar interneta piegādi pārtikas paku ģimenei ar bērniem, kamēr viņi sakārto nepieciešamās lietas, lai saņemtu palīdzību no pašvaldības," stāstīja Dimanta.
Pagaidām gan salīdzinoši maz ir gadījumu, kad cilvēkam ir nepieciešami tieši akūtā palīdzība, atzina Dimanta. Šādus cilvēkus vēlētos sasniegt vairāk. Cik naudas pašlaik palīdzībā iztērēts, vēl rēķina, informācija varētu būt publiski pieejama nedēļas beigās. Grūti arī pateikt, cik cilvēkiem kopumā fonds varēs palīdzēt, jo palīdzības veidi un līdz ar to arī izmaksas atšķiras. Tomēr "ziedot.lv" vadītāja uzsvēra, ka izmaksas uz vienu cilvēku nav tik lielas, lai nākotnē to nevarētu segt no valsts un pašvaldību budžetiem.
No 67 aktīvajiem gadījumiem 13 šobrīd novirzīti uz centru "Marta". Tur vienuviet var saņemt gan psiholoģisku, gan sociālu, gan juridisku atbalstu. Kopš maratona strauji pieaudzis saņemto zvanu skaits centra palīdzības tālrunī – tiek saņemti par piektdaļu vairāk zvanu. Centrā cer, ka akcijā "Dod pieci!" izdosies uzrunāt arī politikas veidotājus, kas iepriekš uz lūgumiem nodrošināt lielāku aizsardzību cietušajiem nav atsaukušies, skaidroja centra vadītāja Iluta Lāce.
"Gan pagājušajā gadā, gan šogad tie gadījumi, kas ir ienākuši, ir ļoti sarežģīti un smagi gadījumi. Ļoti daudzos no šiem gadījumiem ir klātesoša arī seksuāla vardarbība, kas nozīmē, ka ir ļoti liels apdraudējums dzīvībai.
Kaut vai, piemēram, lai saņemtu valsts atbalstu, kas nenosedz visu cietušā rehabilitāciju, – ir nepieciešams dot vārdu uzvārdu, personas kodu, kas aiziet noteiktās sistēmās, sociālajos dienestos, bet ļoti daudziem cilvēkiem tas ir ļoti riskanti," atzina Lāce.
Lai piekļūtu labdarības maratona saziedotajiem līdzekļiem, sistēma ir citāda – personas dati tiek aizsargāti un katram palīdzības saņēmējam piešķirts kods, lai varētu nodrošināt anonimitāti.
Viena no problēmām Latvijā ir valsts apmaksātu krīzes dzīvokļu neesamība. Šobrīd daži ir nevalstiskajām organizācijām. Centram "Marta" līdz šim bija viens. Taču maratona laikā daži iedzīvotāji piedāvājuši šādam mērķim arī sev piederošus mitekļus. Līdz ar to otrs dzīvoklis šobrīd jau tiek labiekārtots un, iespējams, drīzumā būs pieejams arī trešais. Tikmēr centrā ''Skalbes'' pērn pamatīgi pieaugusi krīžu tālruņa noslodze, teica biedrības direktore Zane Avotiņa.
"Zvanīja vairāk cilvēku, kas dalījās ar to, ar ko viņi ir saskārušies. Domāju, ka maratons ļoti palīdzēja iedrošināt cilvēkus runāt par savām grūtībām. Domāju, ka daudziem ir ļoti pieņemams arī veids, ka var vērsties anonīmi un saņemt atgriezenisko saiti no krīzes tālruņa konsultanta," sprieda Avotiņa.
Viena no labajām tendencēm ir tā, ka cilvēki arvien biežāk meklē palīdzību arī senāk piedzīvotas vardarbības gadījumos.
Nevalstiskajās organizācijās pēc labdarības maratona palīdzību lūdza arvien vairāk cilvēku. Tikmēr atšķirīgu situāciju rāda policijas dati. Valsts policijā pērnā gada nogalē saņemto izsaukumu uz ģimenes konfliktiem skaits pat nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2019. gada beigām. Novembrī un decembrī pērn reģistrēts aptuveni 31 izsaukums dienā, iepriekš tie bija 32 gadījumi. Taču pieaugums vērojams gadījumos, kad cietušais vēršas uzreiz tiesā ar lūgumu par pagaidu aizsardzību. Šis rādītājs palielinās ik gadu.
Arī Rīgas pašvaldības policijā izsaukumu skaits nogalē nav palielinājies. Kāpēc tā? Skaidroja pašvaldības policijas pārstāvis Staņislavs Šeiko: "Tas ir tikai mans pieņēmums – cilvēki negrib iesaistīt policiju, jo baidās, ka tas ietekmēs ģimenes budžetu, kurš tā jau ir ierobežots. Un tad meklē palīdzību pie NVO, nebaidoties, ka tiks uzlikts sods. Šajā gadījumā gan sodi netiek likti. Bet policija tiek uztverta kā tāds soda licējs."
Nevalstiskajām organizācijām viedoklis par šo ir dažāds. Starp variantiem ir arī policijas versija, kā arī uzticība likumsargu darbam. Turklāt policistiem reizēm ir sarežģīti uz vietas situāciju izprast.
Biedrībā "Skalbes" uzskata, ka cietušie vairāk ziņotu policijā, ja varmākam būtu paredzēts stingrāks sods, jo bieži vien upuri baidās no atkārtotas vardarbības ziņošanas gadījumos.
Dažāda veida juridisko palīdzību cietušajiem sniedz Juridiskās palīdzības administrācijā (JPA). Arī tur pēdējā laikā pēc atbalsta vēršas vairāk cilvēku. Taču to, vai pieaugums būs nozīmīgs, varēs redzēt tikai vēlāk, ņemot vērā, ka juridisko palīdzību bieži vien vajag tikai pēc kāda laika. Piemēram, kad persona atzīta par cietušo kriminālprocesā, skaidro administrācijas juriskonsulte Ilona Bērzkalne.
"Personas, kas cietušas no vardarbības, JPA var vērsties gan gadījumā, kad nepieciešama pagaidu aizsardzība no varmākas, vai arī gadījumā, piemēram, ja pagaidu aizsrdzība jau ir noteikta, bet tiesa nosaka kādu laika periodu, kurā ir jāceļ prasība pret varmāku, lai aizsardzība būtu spēkā līdz strīda risināšanas beigām," skaidroja Bērzkalne.
Gan cietušajiem, gan vardarbības veicējiem ir iespējas arī lūgt akūtu palīdzību "Dodpieci.lv" vietnē, aizpildot palīdzības pieteikumu. Tāpat var vērsties policijā, centrā "Marta" vai citās nevalstiskajās organizācijās.
Lai efektīvāk varētu cīnīties pret vardarbību ģimenē, sabiedriskie mediji kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica" ir apkopojuši vēstulē dažādas būtiskas izmaiņas valsts politikā. tā ir nosūtīta atbildīgajām ministrijām un Saeimai. Reaģējot uz to, otrdien, 2. februārī, darbu sāks speciāli veidota darba grupa pie frakcijām nepiederošās deputātes Andas Čakšas vadībā. Nevalstiskās organizācijas skaidroja, ka pats svarīgākais sākotnēji būs saprast, vai politiķi problēmu pietiekami labi izprot.
