Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka par nelegālā alkohola ražošanu un tirgošanu kopš 2005.gada notiesātas 615 personas. Visbiežāk vainīgie sodīti ar piespiedu darbu. To tiesneši piemērojuši gandrīz pusē gadījumu. Nosacīts sods piemērots 39% lietu, bet reāls cietumsods piespriests vien 5% gadījumu.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas (TM) statistiku, šī gada pirmajā pusē notiesāti 70 „krutkas" darinātāji un tirgotāji. Cietumsods piespriests četrām personām, no kurām trīs notiesātas ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, bet vienai - trīs gadi.
Līdzīgi bijis arī iepriekšējos gados, tā pērn par nelegālā alkohola rūpalu notiesātas 132 personas, bet aiz restēm nonākušas astoņas. Savukārt 72 notiesātie labosies piespiedu darbos, un vēl 47 ticis nosacīts sods. Bet piecas personas izsprukušas ar naudas sodu.
„Kaut vai atceramies Preiļus - arī toreiz visā tika vainoti nepilnīgie likumi un toreiz īpaši tika papildināti likuma panti, ka tajos gadījumos, kad iestājas nāve, nekādi piespiedu darbi vai nosacīti sodi nav iespējami. Šeit ir brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem. Pēc šī panta neviena lieta līdz tiesai nav nonākusi. Ja nav lietu, tad ir diezgan loģiski, ka nav arī notiesājuša sprieduma," skaidro TM Valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
Savukārt tiesvedība par masveida saindēšanos Preiļos 2006.gadā, kas prasīja vairāk nekā 20
dzīvības, velkas jau septīto gadu. Pēc pārsūdzēšanas dažādās tiesu instancēs, lieta šobrīd ir Augstākās tiesas Senātā.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis trešdien „Panorāmā" atzina, ka „točku" iznīdēšana bieži vien ir kā cīņa ar vējdzirnavām. „Krutkas" tirgoņi pat pēc vairākkārtējas sodīšanas atkal ķeras pie vecās nodarbes. Runājot par Krimināllikuma 221.pantu, Ķuzis uzsvēra, ka tas nelegālā alkohola pārdošanu netraktē kā smagu noziegumu pret personas dzīvību un veselību.
„Es nedomāju, ka astoņi gadi, ja nelegālais alkohols ir izrādījies nāvējošs, ir pārāk mazs soda mērs. Es tā neuzskatu. Ja Valsts policija uzskata, ka šie sodi ir pārāk nelieli, esam gatavi izvērtēt argumentus un debatēt parlamentā. Mūs neapmierina tas, ka katrreiz, kad mēs par šiem jautājumiem runājam, kad ir kāds konkrēts gadījums, vienīgais arguments - sodi ir par maziem," norāda Lazdovskis.
Ministrijas pārstāvis uzskata, ka diez vai likumdošana ir pie vainas. „Bet vaina varētu būt preventīvajā darbā, jo mēs nezinām vai nenojaušam, kurās vietās tiek tirgots nelegāls alkohols. Varbūt policija redz citus alternatīvus veidus vai inovatīvas idejas, kā ar šo sociālo problēmu cīnīties," saka Lazdovskis.
Kā uzsver Tieslietu ministrijā, būtu jādebatē par priekšlikumu sodīt nekustāmā īpašuma saimniekus, kur nelegālais alkohols tiek tirgots. Arī šādam soda instrumentam varbūt ēnas puses. Vienmēr var gadīties, ka īpašnieks patiešām nezina, kas notiek, jo īpašumu ir iznomājis. Tāpat soda naudas piedzīšana lietas var beigties ar īpašuma piespiedu pārdošanu, kam var sekot nākamā sociālā problēma - cilvēku izlikšana no mitekļiem.
