Pagājušā gada jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.
Par šādām nelikumīgām darbībām aizdomās turētās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Tā kā kriminālprocesa ietvaros ir veiktas visas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, lai nostiprinātu iegūto pierādījumu bāzi, šā gada 22.jūnijā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa nodošanu prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai.
KONTEKSTS:
Pagājušā gada 18.jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība. Izgāztuvē bija uzkrāts aptuveni 23 000 tonnu atkritumu, lēsa Valsts vides dienests. Ugunsgrēka vietā atrastas arī baterijas, elektrības vadi un aerosola pudeles. Pēc etiķetēm tika noteikts, ka atkritumi, visticamāk, ievesti no Zviedrijas.
Uzņēmuma "Prima M" valdes locekle Lūcija Uzkliņģe atzina, ka ir viena no trīs aizdomās turētajām personām. Savukārt citas aizdomās turētās personas viņa atteicās apspriest, vienīgi norādot, ka tie ir cita uzņēmuma darbinieki, kas tolaik bija saistīti ar "Prima M" darbību. Uzkliņģe uzsvēra, ka atkritumu glabātavā bijušas 8000 tonnas pārstrādes materiālu, nevis 23 000 tonnas atkritumu. Tāpat neesot pierādījumu, ka materiāli ir ievesti no Zviedrijas.
Valsts policijā izmeklēšanā atrodas vēl viens kriminālprocess saistībā ar Jūrmalas nelegālo atkritumu glabātavu. Šī lieta ir Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes lietvedībā, un tā kvalificēta pēc Krimināllikuma panta par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kas izdarīta ar dedzināšanu un ir izraisījusi smagas sekas.
Savukārt Valsts vides dienests kopš šī gadījuma rūpīgāk sāka pieskatīt atkritumu saimniecību un citu aiz citas pieķēra nelegālus riepu un citu gružu glabātājus. Nupat dienests paziņoja, ka ir pabeidzis izvērtēt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Šajā laikā pieci nozares dalībnieki slēgti, jo viņi iedzīvojās uz atkritumu biznesa rēķina, un patiesais mērķis bija shēmās izkrāpt dabas resursu nodokli. Viņiem piemērots 35 miljonu eiro sods, taču nav cerību, ka tas tiks arī nomaksāts.
