Par jaunu kovida vilni bažījas arī pārslodzes nomocītie ģimenes ārsti

Par to, ka pēc svētkiem – janvārī un februārī – Covid-19 vīrusa omikrona varianta dēļ Latvijā var sākties jauns saslimšanas vilnis, bažīgi ir ne tikai mediķi slimnīcās, bet arī ģimenes ārsti. Viņu darba apjoms ir audzis jau vairākkārt, ikdienas pamatpienākumiem klāt nākusi kovidpacientu uzraudzība un vakcinācija, tagad – arī balstvakcinācija. Šajā situācijā ģimenes ārstu praksēs būtu nepieciešamas papildu medmāsas vai ārstu palīgi, taču galvenais jautājums ir, kur šos palīgus ņemt?

Par jaunu kovida vilni bažījas arī pārslodzes nomocītie ģimenes ārsti
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Izbrīna cilvēku vieglprātība šajā laikā – tā savos novērojumos saistībā ar iespējamo slimības pieaugumu jaunā gada sākumā ar Latvijas Radio dalījās Valmieras novada ģimenes ārste Guna Poikāne. Viņasprāt, pirmkārt, vieglprātīgi ir jau tas, ka tik daudzi šajos svētkos izvēlas doties uz ārzemēm.

"Un tad viņi atbrauc: "Labdien, mums nav Norvēģijā nekādu ierobežojumu!" Bet skolotāji izdomā, ka brīvlaiku ar bērniem var pavadīt ārvalstīs. Ko lai es saku!? Un tad, kad viņi atbrauks atpakaļ un mirīs nost, tad viņiem vajadzēs mediķus, protams!" sacīja Poikāne.

Protams, var tikai minēt un prognozēt, kāda var būt epidemioloģiskā situācija pēc svētkiem, bet jau šobrīd ģimenes ārstu darba apjoms ir audzis vairākkārt. To uzsvēra gan Poikāne, gan arī Valkas ģimenes ārsts Māris Nātra.

"Darba apjoms ir liels, divas, trīs, pat nepateikšu, cik reizes [lielāks]… Es kopā ar saviem palīgiem tieku galā ar ļoti lielu, lielu, lielu fizisku un psiholoģisku pārslodzi," sacīja Nātra.

Balstvakcinācija un arī bērnu potēšana ir vēl vieni no pienākumiem, kuri ģimenes ārstiem un viņu medmāsām nu ir nākuši klāt.

Ārste Poikāne norādīja: "SPKC pieņem lēmumu, ka balstvakcīnu drīkst saņemt nevis pēc sešiem, bet pēc trijiem mēnešiem, bet neviens nav klonējis un radījis jaunu prakšu personālu, un pat nerunājot par trešo māsu praksē, pat otro māsu nevar dabūt, pie kam ar vakcināciju drīkst nodarboties vai ārsts kopā ar medmāsu, vai nu ārsta palīgs, kuram ir attiecīgi tāda izglītība."

Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders atzina, ka medmāsu un ārstu palīgu trūkumu var risināt tikai ilgtermiņā, bet viens būtisks solis ir atalgojuma celšana, kas turpināsies arī nākamajā gadā.

"Ārstiem šī zemākā mēnešalga pieaugs līdz 1555 eiro par slodzi un māsām, ārstu palīgiem līdz 1032 eiro par slodzi, bet tās ir zemākās mēnešalgas," viņš norādīja.

Ģimenes ārsti atzina, ka atalgojums ir ļoti būtisks faktors, bet šobrīd gluži vienkārši nav cilvēkresursu, kurus piesaistīt praksēm.

"Pat ja tas atalgojums būtu konkurētspējīgs, atrast māsiņu, atrast ārsta palīgu Valkā, piemēram, – tas ir pilnīgi neiespējami, diemžēl milzīgs gan māsu, gan ārstu palīgu trūkums, vismaz Valkas novadā," skaidroja Nātra.

Bet Poikāne piebilda: "Reāli nav cilvēka, ko varētu dabūt, gadus piecus neviens nesaprata, ka ārsta palīgus vai feldšerus valstī vajag. Tagad, kad visi ir "atčohnijušies", tad kur viņus ņemt? Nav reāli, kur personālu ņemt. Ko dod nauda šajā situācijā, ja nav kur ņemt!"

Veselības ministrijā kā vienu no atbalsta mehānismiem vērtē arī iespēju saņemt naudas kompensāciju par darbu reģionos. Šajā gadā to izmantojuši 35 ārsti, 49 māsas un 38 ārstu palīgi, lai dotos strādāt ārpus Rīgas. Bet tas vēl problēmu nerisina.

Ministrijas pārstāvis Šneiders teica: "Lielākā problēma ir tā, kādā veidā šos speciālistus pēc koledžas beigšanas noturēt veselības aprūpē, un tas ir jautājums par atalgojuma pievilcību, kas ir pretstatā varbūt kādām citām jomām, piemēram, skaistumkopšanai, kurā līdz kovidkrīzes iestāšanās brīdim daļa no medicīnas māsām arī labprātāk izvēlējās darbu turpināt pēc izglītības iegūšanas, kur darbs ir gan vienkāršāks, gan arī mazāk stresains. Tas lielais izaicinājums ir pēc izglītības iegūšanas jaunos speciālistus noturēt darbā Latvijā, lai viņi neaiziet strādāt kādā citā nozarē vai nedodas darbā uz ārzemēm."

Tagad gan ministrijā izsaka cerību – redzot, ka atalgojums paaugstinās, varbūt tā būs motivācija jauniešiem izvēlēties medmāsas vai ārsta palīga profesiju, taču, ja arī interese būs, tad tie ir gadi, kas jāatvēlē profesijas apguvei. Bet šobrīd arī ģimenes ārstu praksēs, ne vien slimnīcās, ar bažām gaida jaunā gada sākuma mēnešus.

KONTEKSTS:

Šoruden Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, uz vairāk nedēļām ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi. Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji drīkst brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.

Līdz ar vakcinācijas aptveres pieaugumu vairākas nedēļas bija vērojams Covid-19 gadījumu skaita kritums. Taču decembra vidū atkal pakāpeniski vērojams jaunatklāto Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugums; turklāt palielinās stacionēto pacientu skaits.

Tikmēr Covid-19 vīrusa omikrona paveida straujā izplatība citās valstīs liek bažīties par būtisku iespējamu uzliesmojumu arī Latvijā. Prognožu modeļi liecina, ka februārī sliktākajā gadījumā vienlaikus slimnīcās varētu ārstēties līdz apmēram 6500 pacientu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt