Piektdien no rīta, kad uz trīs minūtēm bija iedarbinātas trauksmes sirēnas, VUGD dispečeri saņēma vairākus satrauktu iedzīvotāju zvanus. Vieni vaicāja, kādēļ skan trauksme, citi turpretim satraucās, ka sirēnas nedzird.
Ja vien tā nav mācību trauksme, sirēnu skaņa nozīmē, ka draud katastrofa. Izdzirdot sirēnas, iedzīvotājiem jāieslēdz kāds no VUGD mājaslapā norādītājiem sešiem televīzijas un četriem radio kanāliem, tostarp Latvijas Radio 1 un 2, kur būs gan informācija par draudiem, gan instrukcijas turpmākai rīcībai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis gan atzīst – daudzi nemaz nezina, kas jādara. Pērn socioloģiskā aptauja liecināja, ka 35% iedzīvotāji nezina, ka jāieslēdz televīzija vai radio.
Tomēr ne šis apstāklis, ne fakts, ka septītā daļa no sirēnām nenoskanēja, nenozīmē, ka sistēmā būtu nopietnas problēmas, uzskata Baltmanis.
„Manuprāt, sistēma ir efektīva, bet mēs domājām arī par citām tehnoloģijām, piemēram, mobilo sakaru operatoriem un viņu infrastruktūru,” stāstīja Baltmanis.
Viņš gan norāda, ka vairāk ir jāizvērš skaidrojošais darbs, lai iedzīvotāji zinātu, ka jāieslēdz TV un radio. Ar sirēnām gan nevar noklāt visu Latvijas teritoriju, bet apziņošanā arī iekļauti transporti ar skaļruņiem, kas nepieciešamības gadījumā varēs informēt iedzīvotājus.
Jaunu apziņošanas sistēmu VUGD plāno 2016. – 2017. gadā
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis („Vienotība”) atzīst, ka steidzināt dienestu ar jaunās sistēmas ieviešanu Saeima nevarot, jo apzinās – ugunsdzēsējiem nav tam naudas.
„Tas saistīts ar finansiālajiem ieguldījumiem, īpaši saistībā ar nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem, bet tas ir finansiālais ieguldījums,” norāda Latkovskis.
Viņš atgādina, ka „vajadzības dienestam ir milzīgas, gadu garumā daudz aizlaists šajā dienestā un ne jau vadības, bet naudas trūkuma dēļ”.
Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Baltmanis gan norāda – starptautiskā pieredze apziņošanā ar mobilajiem tālruņiem nav vērtējama viennozīmīgi. Piemēram, Nīderlandē pirms diviem gadiem ieviesta apziņošanas sistēma tālruņos, un tā var sasniegt 95% iedzīvotājus, bet sākotnējo šo šūnu apziņošanas sistēmu izmantoja tikai 9%, pēc diviem gadiem – 25%.
Savukārt Latvijā socioloģiskās aptaujas liecina, ka cilvēki vēlas, lai viņus informētu tieši televīzijā un radio, norāda Baltmanis.
Pagaidām VUGD var solīt vien esošā sirēnu tīkla uzlabošanu, jo šobrīd tiek modernizēti Iekšlietu ministrijas radio tīkli – tie tiks digitalizēti. Tas novērsīs sakaru pārtraukumus, kas šoreiz bija pie vainas 19 sirēnu neskanēšanā.
