Īles meža masīvā, tūrisma ceļa malā, kur pirms pieciem gadiem aktīvākie dabas aizstāvji centās apturēt mežizstrādes tehniku, kas veica kailcirti, šodien paaugušās jaunās priedītes, bet ceļmalā saaugušas avenes. Strīdi par 3000 hektāru lielo meža masīva apsaimniekošanu, kas novada plānā jau kopš 2010. gada iekļauts kā rekreācijas mežs, gan joprojām nerimstas.
“Es pirms 25 gadiem aizgāju dzīvot uz mežu, bet tagad ir tāda sajūta, ka drīz dzīvošu tuksnesī. Silkalnus ļoti spēcīgi zāģē ārā, taisa lielos ceļos. Vēl viena nianse – viņi [darbus] nesaskaņo ar mums, vietējiem iedzīvotājiem,” sacīja Dobeles novada iedzīvotāja Daina.
Rekreācijas mežs nozīmē, ka saimnieciskā darbība tajā nav prioritāte. Īles mežs atrodas Dobeles novada teritorijā, bet apsaimniekotājs ir “Latvijas Valsts meži” (LVM), kurā norādīja uz teritorijas individuālo apsaimniekošanas plānu.
“Šī ir individuāli plānojama teritorija, kur mums ir atšķirīgi nosacījumi no saimnieciskajiem mežiem. Mums ir reglamentēts apjoms, ko mēs plānojam izstrādāt desmit gados. Tas ir apmēram viens procents, pat mazāk nekā viens procents no kopējās teritorijas ik gadu,” pastāstīja LVM Zemgales reģiona mežu apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Zitāns.
Dažādas nevalstiskās organizācijas un biedrības gan uzskata, ka saimnieciskās darbības tur esot pārāk daudz, tāpēc būtu nepieciešams īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šī vieta Zemgalē esot unikāla.
“Šī teritorija ir unikāla ar savu ledāju veidoto reljefu. Rietumlatvijā nav otra tāda veidojuma. Meža ciršana vien jau nesabojā tik daudz šo reljefu, bet jāpatur prātā, ka šajā teritorijā ir arī vaļņi un pauguri, kas ir derīgie izrakteņi. (..) Nevajag visus paugurus norakt,” norādīja Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidents Ivars Strautnieks.
Ar iesniegumu par dabas parka izveidi aktīvisti vērsušies arī pašvaldībā, tomēr atbilde neesot saņemta.
“Tā ir ļoti ierobežota cilvēku daļa tomēr, tā ir interesentu grupa, kas faktiski jau kopš 90.gadiem redz to visu kā dabas parku, kas ir saistīts ar lielām investīcijām un uzturēšanas izmaksām. Un ir stipri jāapsver šāda pasākuma lietderība,” pauda Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs.
Pašvaldībā neesot domāts šo vietu izveidot par dabas parku, jo novadā ir Tērvetes dabas parks.
Tikmēr aktīvisti iesniegumu uzrakstījuši arī Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP).
“Šobrīd tiek skatīts un spriests, kas tad šeit ir saudzējams, kas vispār varētu būt ierobežots. Varbūt ir iespējams arī kādā vietā, kur var LVM strādāt,” sacīja DAP pārstāve, Dobeles novada iedzīvotāja Meldra Priedaine.
Vēl neesot zināms, kad dokuments būs izstrādāts, bet tā apspriešanā tikšot iesaistīta arī sabiedrība.
