Balvu viņam pasniedza ceturtdien, 18. novembrī, Rīgas domes svinīgajā sanāksmē, kas bija sasaukta par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 103. gadadienai.
Pasniedzot balvu, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Progresīvie/Par!") norādīja: "Viņa vadībā tika nodrošināta Covid-19 genomu analīze tādā līmenī, ka šajā jomā esam vieni no labākajiem pasaules līmenī."
“Man jāsaka, ka šo balvu vairāk uztveru nevis kā atzinību sev, bet atzinību zinātnei. Un Latvijas zinātnieki kaut kādā mērā ir koncentrējušies tieši Rīgā. No nelaimes, kas mums ienākusi kā pandēmija, izeju ir raduši tieši zinātnieki. Un arī šeit, Latvijā, pagājušajā gadā, kad mēs sanācām kopā ar vienu domu – kaut ko darīt, kaut ko palīdzēt – tas nebija atsevišķs cilvēka lēmums, tā bija daudzu iesaistīto organizāciju un cilvēku kopdarbība,'' sacīja Kloviņš.
Viņš aicināja padomāt arī par nākotni un vairāk attīstībā iesaistīt tieši zinātniekus.
"Es nerunāju tikai par cīņu ar pandēmiju, jebkurā no risinājumiem vajag daudz zinātnieku, to ieguldījums varētu būt ļoti nozīmīgs, un, ja mēs domājam par Rīgu kā nākotnes pilsētu, es domāju, ka tas ir jādara, un ceru, ka tas tiks darīts,” saņemot Goda rakstu, teica Kloviņš.
Atzinības rakstu par pašaizliedzīgu, atbildīgu un profesionālu darbu sabiedrības veselības labā Covid-19 pandēmijas apstākļos saņēma epidemiologs un blogeris Ņikita Trojanskis. Savukārt par aktīvu darbību Covid-19 pandēmijas laikā, sniedzot iespēju baudīt neierastas un kvalitatīvas kultūras norises epidemioloģiski drošos apstākļos, Atzinības rakstu piešķīra kultūrtelpas “Hanzas perons” vadītājai Ievai Irbinai.
Trojanskis pauda: "No sākuma man nebija sajūtas, ka es varu kaut ko ietekmēt. Un tā bija tieši cilvēku uzticēšanās man, ka viņi, kaut ar zināmu risku, izvēlējās ieguldīt manī un iedot man iespēju. Tas ir palīdzējis visvairāk. Pateikšu savu vismīļāko atziņu par komunikāciju: visam jābūt izskaidrotam tik vienkārši, cik iespējams, bet ne vienkāršotam. Dažiem sarežģītiem jautājumiem nav vienkāršu atbilžu."
Bet Irbina norādīja: "Patiesībā tieši tas, ka mēs neko nevaram darīt, mums lika rast ļoti daudz veidus, kā mēs varam darīt, kā iedvesmot cilvēkus, kā radīt jaunu vidi un kā radīt festivālu viena mēneša laikā."
Pretendentus balvai varēja pieteikt ikviens Rīgas iedzīvotājs. Iesūtītos pieteikumus vērtēja žūrija Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa ("Progresīvie/Par!") vadībā.
Žūrijā darbojās fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone, inovāciju vadības uzņēmuma “Helve” līdzdibinātāja un “TechChill” valdes locekle Marija Ručevska, Latvijas Televīzijas kultūras žurnāliste Eva Johansone, Rīgas domes priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna biroja vadītāja Kristīne Cinkus, Rīgas Tūrisma un investīcijas aģentūras direktora vietniece, Tūrisma pārvaldes priekšniece Ieva Lasmane, Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos Villiams Vrobļevskis.
KONTEKSTS:
Uz pašvaldības apbalvojumu "Gada rīdzinieks" var pretendēt jebkuras valsts piederības un tautības persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un ar savu talantu un darbu ir veicinājusi Rīgas atpazīstamību un pievērsusi sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai.
Balvas “Gada rīdzinieks” saņēmējs tradicionāli tiek nosaukts 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā Rīgas domes svinīgajā sēdē.
Līdz šim apbalvojumu "Gada rīdzinieks" saņēmuši bokseris Mairis Briedis, operdziedātāja Elīna Garanča, komponists Boriss Rezņiks, tenisiste Aļona Ostapenko, diriģenti Romāns Vanags un Māris Sirmais, maestro Raimonds Pauls, režisors Alvis Hermanis, hokeja treneris Jūliuss Šuplers, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, māksliniece Džemma Skulme, mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, kā arī Zaiga un Māris Gaiļi.
