Iniciatīvas „+15” autors ir LTV raidījuma “Zebra” vadītājs Pauls Timrots. Viņš uzsver – ideja ir nevis palielināt kustības ātrumu uz Latvijas ceļiem, bet novērst situācijas, kad vadītāji bīstas par katru pārsniegto kilometru stundā un sāk strauji bremzēt, tiklīdz ierauga ātruma fiksēšanas ierīci.
„Ļoti dīvaini sanāk. Tad, kad Lietuvā ieviesa radarus, viņiem nokritās negadījumu skaits. Pie mums, ieviešot radarus, palielinājās negadījumu skaits, jo palielinājās stress uz ceļa. Tāpēc, ka radās šī stresainā plūsma, cilvēki sāka raustīties. Kāds, kurš taupīgāks, sāka braukt vēl lēnāk, jo viņš nezina, kad īsti fotografēs. Kuram naudas pietiek, gāza vēl ātrāk, un pārējie, kas dzīvo uz grantētā ceļa, radarus nav redzējuši,” skaidro Timrots.
Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperts, rādot starptautiski atzītas datorprogrammas testu, stāsta, ka palielinoties braukšanas ātrumam, ievērojami pieaug risks iekļūt satiksmes negadījumā. Tāpat pie vienādiem apstākļiem, piemēram, pilsētā, palielinoties ātrumam, ievērojami pieaug sekas, ko var izraisīt kravas auto. „Toties attiecībā uz motocikliem un vieglajiem transportlīdzekļiem no tehniskā viedokļa šis potenciālais traumatisma risks, negadījuma iestāšanās risks, līdz desmit kilometriem stundā ir vērtējams kā salīdzinoši neliels,” norāda Oskars Irbītis, Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais eksperts.
Ceļu satiksmes drošības dienesta (CSDD) pārstāvji stāsta, ka Eiropā tā sauktā tolerance radariem ir, sākot no plus trīs līdz plus astoņiem kilometriem stundā. Tas nenozīmē, ka automātiski šoferiem ir atļauts braukt ātrāk, bet gan to, ka visu laiku nenogurstoši nav jāskatās spidometrā.
Eiropā tas gan nav ierakstīts normatīvajos aktos. Taču autovadītāji rēķinās, ka par nosacīti sīku pārkāpumu viņi nesaņems bargu sodu. „Ja nebūtu šī primārā vēlme muļķīgi nopelnīt uz autovadītāju rēķina, tad nerastos šī iniciatīva. Jo normālā valstī nevajadzētu būt ne tik drastiskiem pārvietojamajiem radariem, kas nerro vadītājus, nedz šādai iniciatīvai,” saka Timrots.
CSDD pārstāvis Jānis Golubevs piekrīt, ka piekāpšanās dažās situācijās varētu būt lielāka nekā līdz šim. Taču tā nebūtu jāraksta oficiālos dokumentos, bet jāpieņem radaru uzstādītājiem. „Normatīvajos aktos noteikti nē, bet dzīvē fotoradarus noteikti ir jāizmanto pilnīgi savādāk, kā tika līdz šim tas darīts ar projektu, kas izgāzās. Nākotnē šāda situācija noteikti neatkārtosies, neatkarīgi no tā, kas būs jaunā projekta virzītājs un ieviesējs,” sola CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.
Līdzīgs viedoklis ir arī policijai. „Ir jāvērtē katrs konkrētais gadījums. Ja blakus ir bērnudārzs, tur attiecīgi ir jāvērtē ceļu satiksmes drošība. Ja tas ir kaut kāds ātruma posms, tad jāvērtē, ka tur ātrums ir lielāks un tam atbilstoši jāliek tolerance,” saka Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre.
Atbildīgās Saeimas komisijas deputāti sēdē sliecās piekrist viedoklim, ka ātrumu, no kura radars sāk fiksēt braukšanas ātrumu, varētu palielināt. To varētu ierakstīt arī normatīvajos aktos.
Taču, tā kā šis jautājums nav Saeimas deputātu kompetencē, viņi sagatavoja lēmuma projektu, kas paredz uzdot Ministru kabinetam līdz 1.septembrim normatīvajos aktos sagatavot grozījumus.
