Panorāma

Aukstā laika dēļ Rīgā smogs

Panorāma

Vai plāns darbosies?

Par finanšu noziegumiem bieži ir nelieli naudassodi

Par finanšu noziegumiem bieži saņem nelielus naudassodus

Pērn ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi valsts budžetā devuši 75 miljonus eiro, tomēr nav liela pamata priecāties. Tiesu piespriestie sodi par šiem noziegumiem ir niecīgi, savukārt koncentrēšanās uz sava budžeta papildināšanu, tiekot cauri tikai ar soda naudām, pārkāpējos rada nesodāmības izjūtu.

Ja krāpjoties valsts budžetam radīti zaudējumi simtiem tūkstošu eiro apmērā, tas negarantē, ka būs jāsēž cietumā. 

Finanšu policija pirms dažiem gadiem apturēja divu gaļas nozares uzņēmumu nelikumības, kurās valsts cieta 616 tūkstošu eiro zaudējumus. Apsūdzētajiem piesprieda soda naudas 9600 un 3200 eiro apmērā bez mantas konfiskācijas. Savukārt 2010.gadā kāds būvniecības uzņēmums, krāpjoties ar nodokļiem, valstij radīja teju 300 tūkstošu eiro zaudējumus. Arī te vainīgie tika tikai pie 1422 eiro un 2845 eiro soda naudām bez mantas konfiskācijas.

“Sākot no 2004.gada, tās krimināllietas, ko esam skatījušies, un pētījums, ko veicam par lietām no 2009.līdz 2013.gadam, liecina, ka pamatā visās lietās tiek piemēroti vai nu naudas sodi, vai arī nosacīta brīvības atņemšana,” stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis.

Pamats maigākiem sodiem ir pilnīga vainas atzīšana, sadarbību ar izmeklēšanu un valstij nodarīto zaudējumu atlīdzināšana. Tādējādi sodu iespējams panākt, vienojoties ar prokuroru bez ilgstošas tiesvedības. Tam ir gan gaišā, gan ēnas puse.

“Šeit ir tas lielais jautājums, uz kuru es atbildēt nevarēšu.

Valsts ir atguvusi zaudējumus, personas ir saņēmušas kriminālsodu, samaksājušas to, bet vai tas atturēs kādu no izvairīšanās no nodokļu nomaksas? Domāju, ka nē,” atzīst Čerņeckis.

Viens no izplatītākajiem atkārtotajiem noziegumiem ir saistībā ar nelegālā alkohola apriti. Policisti šādās tirgotavās spiesti iegriezties pat desmitiem reižu, taču pilnībā iznīdēt tās neizdodas. “No puslitra degvīna pudeles cenas 2,7 eiro ir tikai akcīzes nodoklis. Tā ir nauda, kuru vai nu var nomaksāt valstij nodokļos, vai arī atstāt kā peļņu sev. Tieši to rēķina nelegālā tirgus darboņi. Ja viņi pārdod 2000 pudeles, tad sareiziniet to ar nodokļa apjomu... Labi, pat iedodiet pircējiem atlaidi un reiziniet ar divi. Lūk jums arī peļņa! Ja sods ir 500 eiro, tad bizness ir peļņu nesošs,” skaidro Latvijas Alkohola nozares asociācijas priekšsēdētājs Genādijs Kļepikovs.

Nozarē uzskata, ka pret to efektīvāk varētu cīnīties, ja šo noziegumu apkarošana būtu uzticēta vienai konkrētai institūcijai, nevis teju visiem.

Tikmēr būvnieki, kuru galvenā problēma ir lielais aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars, uzsver – nereti celtnieki ir pat spiesti krāpties, lai izpildītu iepirkumu prasības par lētāko cenu. “Šobrīd ir pieprasījums pēc lētākās cenas. Nav pieprasījums pēc kvalificēta būvnieka un kvalitātes. Kamēr nebūs pieprasījuma uz kvalitāti – spiediens uz zemāko cenu saglabāsies, un tiks meklēti visi iespējamie veidi kaut ko šmaukt un kaut ko apiet. Tajā brīdī, kad laidīsim būvlaukumā kvalificētus cilvēkus, kvalificētus darba izpildītājus, būs pieprasījums pēc kvalificēta un nevajadzēs meklēt, kā apiet vienu vai otru nodokli,” saka Latvijas Būvnieku asociācijas priekšsēdētājs Normunds Grīnbergs.

Nozaru pārstāvji uzsver – ar ceturtdien skatīto ēnu ekonomikas apkarošanas plānu var izrādīties par maz. Tāpēc paralēli nepieciešams darbs citu likumu sakārtošanā, kas netieši mazinātu ēnu ekonomiku. Par to gan bieži tiekot aizmirsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt