To parlamentārieši nolēma ceturtdien iknedēļas Saeimas plenārsēdē.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne vēl iepriekš sacīja, ka Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi izstrādāti, ņemot vērā pilsoņu neapmierinātību. Toreiz viņi iesniedza 13 854 Latvijas pavalstnieku parakstītu iesniegumu, kurā paredzēja Saeimai lemt tiesības par deputāta izslēgšanu no parlamenta, ja viņš būtiski pārkāpj iepriekš svinīgi doto solījumu.
Reaģējot uz to, Saeima ir pieņēmusi, ka deputātam varēs liegt piedalīties pat sešās Saeimas sēdēs, attiecīgi samazinot atalgojumu. Līdz šim par deputāta ētikas pārkāpumiem deputātam varēja izteikt mutvārdu vai rakstisku brīdinājumu, tostarp to publicējot laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
„Sākotnēji kolektīvais iesniegums paredzēja, ka deputāti no savām rindām varētu izslēgt deputātu, kurš pārkāpj svinīgo zvērestu. Ņemot vērā to, ka tāda prakse ES valstīs, izņemot Lietuvu, kur ir īpaša impīčmenta procedūra, nav, mēs to nevarējām atbalstīt, kaut arī Tieslietu ministrija šo problēmu analizēja,” grozījumu būtību skaidroja Čepāne.
„Taču mēs paredzējām, ka līdzīgi kā Francijā un citās valstīs, ja deputāts šādi rīkojas, viņam var liegt runāt no vienas līdz pat sešām sēdēm – attiecīgi samazinot noteikto atalgojumu šajā ziņā. Ja viņš turpina šādi rīkoties, tad viņam piemēro noteiktas procesuālas sankcijas, bet alga viņam ir jāsaglabā noteikta iztikas līmeņa robežās,” skaidroja Čepāne.
Prieku par grozījumiem nekavējās paust arī portāls ManaBalss.lv, kurā savulaik 17 000 Latvijas iedzīvotāju parakstījās par bargāku sankciju piemērošanu ētiku neievērojušiem deputātiem. Iniciatīvas autori Armands Geriks un Roberts Griškevičs gan sola, ka neapstāsies pie sasniegtā. „Līdzīga precedenta līdz šim nav bijis - šobrīd Latvijas normatīvie akti neparedz amata zaudēšanu par zvēresta laušanu nevienai valsts amatpersonai,” paziņojumā medijiem komentē Geriks un Griškevičs.
„Tādēļ diskusijās Saeimas komisijās tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību risināt jautājumu kompleksi, izstrādājot impīčmenta procedūru arī citām valsts amatpersonām, tai skaitā Valsts prezidentam. Risinājuma pirmajā fāzē pieņemtie Saeimas Kārtības ruļļa labojumi ļauj negodprātīgos deputātus sodīt finansiāli, uz laiku liedzot tiem piedalīties svarīgu jautājumu lemšanā. Otrajā fāzē solīts atrast juridiski korektu risinājumu, lai zvēresta laušanas gadījumā deputātam būtu jāzaudē darbs Saeimā,” norāda Geriks un Griškevičs.
Grozījumi Saeimas Kārtības rullī paredz arī dažādus jauninājumus, kas neskar deputātu disciplīnu. Proti, Saeimā būs Ilgtspējīgas attīstības komisija, kura pārraudzīs Nacionālā attīstības plāna un Latvijas Ilgtspējigas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ieviešanu, kā arī uzraudzīs šo plānošanas dokumentu pārskatīšanu.
Savukārt Valsts kontrolei turpmāk būs pienākums reizi gadā ziņot Saeimai par sava darba rezultātiem.
