Strīdīgie Aizsargjoslu likuma grozījumi paredz paplašināt joslas ap elektrolīnijām, kurās tiks izcirsti līkie, bebru apgrauztie vai satrupējušie koki. Saeima janvārī tos jau pieņēma, bet Valsts prezidents likumu atgrieza parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Prezidenta kanceleja iebilda pret likumā iestrādāto punktu, kas paredzēja mežu īpašniekiem kompensēt izcirstos kokus, tos centralizēti atpērkot un iztirgojot.
Lai gan prezidenta iebildumi koncentrējās uz trūkumiem kompensācijas mehānisma juridiskajā formulējumā, Reformu partija pret to ir ieņēmusi principiāli noraidošu nostāju. „Reformu partijas pozīcija, ka, liekot "Latvenergo" maksāt par nocirstajiem kokiem mežīpašniekiem, tas var sadārdzināt elektrības tarifus,” norādīja Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP).
Pretējās domās ir Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Eduards Smiltēns (V). Viņš aizrāda, ka cenas, ko pašlaik "Latvenergo" maksā privātuzņēmumiem par aizsargjoslu attīrīšanu, ir stipri augstākas, nekā analogās izmaksas Latvijas valsts mežiem. Tādēļ, ja aizsargjoslas paplašinās, nerisinot jautājumu par izmaksām, tas tik un tā novedīs pie elektrības tarifa pieauguma. "Balstoties uz šiem skaitļiem, kas man pieejami, sanāk, ka šis RP priekšlikums par aizsargjoslu paplašināšanu izmaksātu papildus elektroenerģijas patērētājiem piecus vai sešus miljonus latu, kas nozīmē sadārdzinājumu par 2,5 līdz 3% pie sadales tarifa," skaidroja Smiltēns.
Deputāts norāda - ja izdotos panākt, ka aizsargjoslas tiek attīrītas par līdzīgām cenām, kā Latvijas valsts mežos, kompensācijas mehānisma ieviešana varētu pat palīdzēt ietaupīt. "Ja mēs rēķinām pat lētāko sortimentu, kas paliek pāri, tie ir, piemēram, malka 15 lati. Ja nociršana ir Latvijas valsts mežos, es dabūju skaitļus, tie ir vidēji septiņi lati kubikmetrā. Tad paliek pāri nauda, ko var īpašniekam atlīdzināt un tas, kas arī šos kokus izved ārā, viņš var segt savus izdevumus," sacīja Smiltēns.
"Latvenergo" meitas uzņēmums "Sadales tīkls" līdz šim noraidījis pārmetumus nesaimnieciskumā, attīrot aizsargjoslas. Darbi esot sarežģīti un tādēļ arī salīdzinoši dārgi. AS “Sadales tīkls” valdes loceklis Raimonds Skrebs atzīmēja: "Mēs esam tiešām pateicīgi par to, ka ir tāda situācija un akcentēts šis jautājums, ka, iespējams, varētu būt zemāki izcenojumi, tad laipni lūgti visas mežistrādātāju firmas piedalīties šajā konkursā un piedāvāt savus konkurētspējīgus izcenojumus."
Neviena puse no saviem argumentiem atkāpties pašlaik negrasās, tādēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti vienojās izveidot darba grupu, kas vēl mēnesi meklēs visiem patīkamu risinājumu. Vairāki deputāti uzstāja, ka šo jau teju gadu Saeimā iestrēgušo jautājumu vairāk vilcināt nedrīkst, tādēļ lēmums 9. aprīlī tiks pieņemts arī tad, ja kompromisu atrast neizdosies. Tādā gadījumā uzvaru gūs tie, kuriem būs izdevies nodrošināties ar lielāku balsu skaitu, bet otra puse paliks bez nekā.
