Iljam Baranovam ir reta ģenētiska saslimšana un naktī viņš elpo papildu skābekli. Problēmas sākās pērn augustā. Namīpašnieks Aleksejs Kaškarovs pieprasīja viņu ielaist apsekot dzīvokli. Tās ir viņa tiesības, un to paredz arī īres līgums. Mamma Milana Baranova atteicās. Bija kovida laiks, un dēls bijis tikko pēc operācijas. Tad telefonā tika saņemtas brīdinošas īsziņas. 14. decembrī ģimene saņēma paziņojumu, ka mēneša laikā dzīvoklis jāatbrīvo. 12. februārī tika atslēgta elektrība.
Viņi dzīvokli pameta. Alekseja Kaškarova juridiskais pārstāvis skaidro, ka namīpašnieks līgumu pirms termiņa gribējis lauzt, jo ģimene pusgada laikā nav reaģējusi ne uz vienu aicinājumu ļaut apsekot dzīvokli.
"Nevienu reizi īrniece nelaida iekšā, un bija pamatotas aizdomas par to, ka ir antisanitārija un iespējami tehniski bojājumi. Mums nav saprotams, kāpēc nelaiž mūs. 2020. gada 14. decembrī, kā paredz mūsu īres līgums, saskaņā ar 4.2 punktu, tika nosūtīta vēstule, ka izīrētājs lauž līgumu un lūdz atbrīvot dzīvokli mēneša laikā," stāsta Alekseja Kaškarova juridiskais pārstāvis Dāvids Bobovņikovs.
Elektrības atslēgšanu dzīvoklim namsaimnieks kategoriski noliedz.
"Mēs to vispār nebijām atslēguši, un par šo faktu uzzinājām tikai no sižeta! Konkrētā situācijā īpašnieks kļuvis par upuri, negodprātīga īrnieka upuri, kurš, slēpjoties aiz dēla slimības, cenšas dabūt pašvaldības dzīvokli ārpus kārtas," uzskata Dāvids Bobovņikovs.
To, kurš tad atslēdza dzīvoklim elektrību, tagad skaidro policija. Pēc notikušā Iljas mamma uzrakstīja iesniegumu gan valsts, gan pašvaldības policijā. Sākta lietvedība.
"Šeit varētu būt administratīvā pārkāpuma pazīmes, proti, apsaimniekošanas pienākumu nepildīšana. Ir uzsākts administratīvais process. Vakar vakarā darbinieki atkal atkārtoti apsekoja, fiksēja, ka elektrība ir atslēgta un turpinās procesuālās darbības," skaidro Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
Palīdzēt Iljas ģimenei uzņēmusies biedrības “Pro Bono Publico Latvia” vadītāja Kristīna Blumberga. Viņa atgādina, ka tiesības uz mājokli ir ietvertas Satversmē.
"Izīrētāji nereti nezina, ka īres tiesības faktiski ir cilvēktiesības. Tās ir aizsargātas gan patreizējā īres likumā, gan Satversmē, gan Krimināllikumā. Un cilvēku bez tiesas sprieduma nedrīkst izlikt. Tā ir patvarība. Tas ir krimināli sodāms pārkāpums," norāda Blumberga.
Rīgas Latgales priekšpilsētas iecirkņa policisti regulāri saņem izsaukumus uz īres konfliktiem, kad ārdurvīm nomainīta atslēga vai izmanto citas nelikumīgas metodes, lai īrnieku padzītu. Ir pat izstrādātas vadlīnijas, kā rīkoties. Ja īres līgums ir spēkā, policistiem jānostājas īrnieku pusē.
"Šādos gadījumos mūsu pienākums ir atjaunot šī īrnieka tiesības uz mājokļa neaizskaramību, jo vadlīnijas paredz, ka Satversmē noteiktās pamattiesības uz dzīvokļa neaizskaramību ir primāras," uzsver VP RRP Rīgas Latgales iecirkņa priekšnieks Sergejs Galilejevs.
Kaškarovs izsaukts uz policiju.
"Veiktas pārrunas. Un brīdināts par kriminālatbildību, kas ir par personas vajāšanu. Tika brīdināts," stāsta Galilejevs.
Taču juriste uzskata, ka ar brīdināšanu ir par maz.
"Mēs esam arī vērsušies Ģenerālprokuratūrā, pamatojoties uz Prokuratūras likuma pantu, kas nosaka, ka ,ja ir aizskartas mazgadīgo un invalīdu tiesības, un šinī gadījumā ir mazgadīgais invalīds , prokuratūrai ir jāuzņemas pārbaude un izmeklēšanas loma, procesa virzītāja loma," norāda Blumberga.
Ģimene mīt pie draugiem un meklē citu īres dzīvokli. Pēc notikušā Iljas veselības stāvoklis pasliktinājās un viņš nonāca mediķu aprūpē. Nākamnedēļ beidzot panākta vienošanās visām iesaistītajām pusēm iekļūt dzīvoklī.
"Mēs būsim tur 16. datumā un kopā ar Īres valdi mēģināsim apsekot to dzīvokli," saka Bobovņikovs.
Saistībā ar namīpašnieku pārkāpumiem Rīgā pērn ierosinātas 33 administratīvās lietas, pirms gada – 50. Namīpašniekiem piemēroti naudas sodi no 100 līdz 2000 eiro.
