Par Latvijas atbilstību eiro ceturtdien debatēs eirozonas valstu ekonomikas un finanšu ministri, kuri ieradušies uz sanāksmi Luksemburgā. Tās būs pirmās oficiālās diskusijas dalībvalstu līmenī pēc tam, kad savas rekomendācijas ir sniegusi Eiropas Komisija un vērtējumu izteikusi Eiropas Centrālā banka.
Iepriekš vēstīts, ka EK vērtējums Latvijas gatavībai eiro bija pozitīvs un atzinums bija, ka Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus, līdz ar to atbilst eirozonai, un EK rekomendē dalībvalstīm pieņemt pozitīvu lēmumu. Bet bija arī vairākas norādes, kas, tiesa gan, tieši neattiecas uz pamatnosacījumiem, kādēļ kādu valstu uzņem vai neuzņem eirozonā, tomēr tas ir svarīgs fons, kādā šis solis notiek. Tika norādīts, ka Latvijas valdībai jādomā, kā noturēt stabilu ekonomikas un finanšu kursu, kā mazināt bezdarbu, uzraudzīt bankas, īpaši lielā nerezidentu noguldījumu apjoma dēļ un kā noskaņot sabiedrības domu pa labu eiro, jo pagaidām joprojām ļoti liela sabiedrības daļa to neatbalsta.
Visticamāk, ka EK minētās norādes būs tie punkti, ko pieminēs, jo eirozonas valstis gribēs būt drošas, ka Latvija valdība būs spējīga noturēt esošo kursu un neatjaunot ekonomiku ar „gāzi grīdā”. Pašlaik eirozonā ir daudz piemēru, kas rāda - valstīm ir grūti izturēt nosacījumus un tās klūp, tostarp Grieķija, Īrija, Portugāle, Spānija, Kipra, ļoti trausla situācija ir Slovēnijā.
Sagaidāms, ka visvairāk šaubu varētu būt Francijai, Eiropas dienvidu un Beneluksa valstīm, arī Nīderlandei. Latviju šobrīd redz ne tikai kā valsti, kas izpilda kritērijus, bet arī kā tādu, kurā faktiski bez ierunām īstenoja taupību, kas pašlaik nav ērts vārds, īpaši Eiropas dienvidos. Šajā ziņā Latvijas valdības rīcība ir tuvāka Vācijas politikai, bet tā nav patīkama nedz Francijai un Itālijai, nedz virknei citu valstu, kas cīnās ar pārmērīgiem budžeta deficītiem un smagu sociālu situāciju.
Iepriekš Eiropas vēsturē nav bijusi situācija, ka Eiropas Komisijas ziņojums ir pozitīvs, bet dalībvalstis lemj pretēji, lai arī kādas iebildes tām būtu. EK iepriekš ieteikusi dalībvalstīm pieņemt pozitīvu lēmumu.
Paralēli pašlaik notiek diskusijas Eiropas Parlamentā, kas par savu nostāju balsos jūlija sākumā. Kad visas šīs puses būs teikušas savu gala vārdu, ceļš būs noslēdzies, vismaz no Briseles puses, un Latvija 2014. gadā varēs iestāties eirozonā.
