Panorāma

Latvija gatava uzņemt 10 Ukrainā cietušos

Panorāma

Vērtēs, vai elektrotirgus liberalizācijas atlikšana mazinās maksājumus

Zvēresta lauzējiem sodi vēl nekļūs bargāki

Par deputāta zvēresta laušanu varētu izslēgt no Saeimas uz vairākām sēdēm

Saeimas Juridiskā komisija, vērtējot Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumus  palielināt parlamentāriešu atbildību par deputāta zvēresta laušanu, pieļauj, ka vispirms varētu grozīt deputātu Ētikas kodeksu un ļaut Saeimai par būtiskiem pārkāpumiem, piemēram, izslēgt deputātu no parlamenta sastāva uz sešām sēdēm, ziņo Latvijas Radio korespondents Ivo Leitāns.

Komisijas sēdē otrdien bija spraiga diskusija par to, vai nebūtu jādomā par impīčmenta procedūras ieviešanu un tās attiecināšanu ne tikai uz Saeimas deputātiem, bet arī uz citām amatpersonām, taču tam būtu nepieciešami grozījumi Satversmē  un plašākas diskusijas.

Pirmais solis šobrīd varētu būt grozījumi  Ētikas kodeksā, paredzot bargākus sodus par deputāta zvēresta laušanu. Šobrīd bargākais sods ir publisks nosodījums no Saeimas tribīnes un nosodījuma publicēšana „Latvijas Vēstnesī”.  Izmaiņas varētu paredzēt iespēju deputātus par būtiskiem pārkāpumiem izslēgt no parlamenta sastāva uz sešām sēdēm un attiecīgi nemaksāt viņam algu par šo laiku, bet precīzs sods vēl būs diskusiju objekts.

Tieslietu ministrija sagatavoja grozījumus likumos, ņemot vērā pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu", ko parakstījuši 13 854 pilsoņi. Iniciatīva  Saeimā iesniegta 2012.gadā,  sabiedrības sašutumu toreiz izraisīja deputāta Nikolaja Kabanova rīcība, parakstoties par referenduma rosināšanu, lai noteiktu krievu valodai valsts valodas statusu. Iniciatīvas autori norādīja, ka šādi viņš pārkāpa deputāta zvērestu, kurā iekļauts arī solījums aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, taču bargi sodi par šādu pārkāpumu nav paredzēti.   

TM piedāvājusi Saeimas deputātu par dotā zvēresta jeb svinīgā solījuma būtisku pārkāpumu izslēgt no parlamenta ar Saeimas lēmumu. Saeimas lēmumu par deputāta izslēgšanu no parlamenta būtu iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā, paredz TM piedāvājums.

Gala lēmums par to, vai deputāts ir būtiski pārkāpis solījumu un vai attiecīgi deputāts izslēdzams no Saeimas sastāva, būs jāpieņem parlamentam. Saeimas lēmumu Satversmes tiesā varēs apstrīdēt gan izslēgtais deputāts, gan ne mazāk kā 20 Saeimas deputāti, norādīts TM priekšlikumā. 

Gandrīz 14 tūkstoši pilsoņu kolektīvajā iesniegumā pauda viedokli, ka ir jānosaka konkrēta atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu. Tautas priekšstāvis, kurš tā rīkojies, vairs neesot cienīgs atrasties šajā amatā, jo ir to apkaunojis. Saeima pērn uzdeva Tieslietu ministrijai sagatavot uz iniciatīvas pamata likumprojektu. Ministrija rosināja noteikt, ka Saeima var deputātu izslēgt no sastāva, ja viņš ir būtiski pārkāpis deputāta svinīgo solījumu. Izslēgtais šo lēmumu varētu pārsūdzēt Satversmes tiesā.

Iniciatīvas autoru pārstāvis Roberts Griškevičs deputātus aicināja priekšlikumu atbalstīt, jo „tauta no jums to gaida”. Viņš arī solīja informēt visus iniciatīvas atbalstītājus par deputātu lēmumu.

Tomēr par šāda regulējuma riskiem sēdē brīdināja vairāki konstitucionālo tiesību eksperti, piemēram, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Viņš norādīja, ka jābūt skaidrībai, vai zvērests ir ceremoniāls, ko var salīdzināt ar parūkas nēsāšanu, vai arī tam ir sekas.  Šobrīd tas ir deputātu ētikas jautājums, ja tiek uzskatīts, ka pašlaik sods par zvēresta neievērošanu ir neefektīvs, varētu spriest par deputātu izslēgšanu no Saeimas, taču  jābūt ļoti pamatotiem argumentiem, jo deputātu parlamentā ievēlēja vēlētāji, nevis citi vēlētāji.

Aktīvi atbalstu iniciatīvai pauda Nacionālās apvienības pārstāvis komisijā un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka vēlētāju mandāts nedod tiesības darboties pretēji Satversmes garam, ja kāds nostājas pret savas valsts suverenitāti, jābūt atbildībai.

Tomēr vairāki citi deputāti saskatīja juridiskas problēmas, tāpēc grozījumus neatbalstīja. Piemēram, Valērijs Agešins no „Saskaņas centra” norādīja, ka Saeimas deputāta solījuma teksts ir ļoti plaši interpretējams, un ar TM piedāvātajām izmaiņām radīs nevajadzīgu spriedzi.  

Galavārdu teica Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne no „Vienotības”, norādot, ka īsākais ceļš ir grozīt Saeimas deputātu Ētikas kodeksu, pastiprinot sankcijas par zvēresta pārkāpšanu.  

Deputāti atzina, ka jautājums par zvēresta pārkāpumu būtu jāattiecina arī uz citām valsts amatpersonām, tāpēc impīčmenta procedūra būtu jānostiprina Satversmē. Tomēr maz ticams, ka tas notiks šī Saeimas sasaukuma laikā.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti