Lai saglabātu anonimitāti, šī stāsta personu vārdi ir mainīti.
Nolīgst par vienu algu, maksā – citu un piedraud
Ar darba devēju negodprātīgu rīcību ir sastapusies 22 gadus vecā Agnese. Viņa mācās Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, kur apgūst ārsta palīga arodu, bet aptuveni pirms gada ģimenes apstākļu dēļ viņa bija spiesta ņemt akadēmisko atvaļinājumu un meklēt darbu. Ieguvusi lietvedes amatu kādā vidēja lieluma uzņēmumā, viņai bija grūti panākt, lai darba devējs noslēdz līgumu. „Vienas nedēļas laikā es katru dienu gāju pie savas vadītājas un atgādināju viņai par līgumu. Kad viņiem tas viss laikam apnika, tad viņi tomēr parakstīja ar mani līgumu,” stāsta Agnese.
Nepatīkamu pārsteigumu Agnese piedzīvoja arī algas dienā. Lai gan Agnesei teica, ka izmaksās atalgojumu arī par laiku, kamēr viņa strādājusi bez darba līguma, tā nenotika.
„Nostrādājot pusotru mēnesi, es saņēmu savu pirmo algu. Un, godīgi sakot, biju nepatīkami pārsteigta, jo solīto 300 eiro vietā es saņēmu 113. Es sāku strādāt šajā uzņēmumā 26. februārī, bet pirmo algu saņēmu, man liekas, 15. vai 17. aprīlī,” saka Agnese.
Ņemot vērā, ka Agnesei bija ļoti nepieciešama nauda un nebija cita darba piedāvājuma, viņa nolēma kādu laiku vēl pacīnīties šajā uzņēmumā.
Taču kādu dienu uzņēmuma vadība paziņoja, ka lietvedes pakalpojumi vairāk nav vajadzīgi, un pieprasīja Agnesei rakstīt atlūgumu pēc pašas vēlēšanās.
Atklājot uzņēmuma vadībai, ka meklēs palīdzību valsts iestādēs, Agnese saņēmusi draudus. „Kad es viņiem piedraudēju, ka sūdzēšos valsts iestādēs, man tika pateikts, ka, ja es gribu, lai man pašai nav problēmu, man nav nekur jāiet, ne uz VID, ne uz Darba aizsardzības inspekciju. Nekur es nedrīkstu iet, ja es gribu palikt vesela un tādā garā,” atminas Agnese.
„Un arī tika pieminēts, ka uzņēmuma vadībai ir nopietni sakari policijā vai vēl kaut kur, es tā īsti nesapratu. Un, ja es kaut kur aiziešu pasūdzēties, man pašai būs problēmas. Un tāpēc es izdomāju, ka darbu šajā uzņēmumā aizmirsīšu kā sliktu sapni un vienkārši aiziešu prom. Un tad meklēšu jau citu darbu,” norāda Agnese.
Algu maksā neregulāri
Arī 25 gadus vecais Dāvis, kurš Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvis muitas struktūrvienības vadītāja grādu, ir saskāries ar likumu neievērošanu darba vietā. Pirms neilga laika viņš strādāja kādā skaistumkopšanas līdzekļu ražošanas uzņēmumā par noliktavas pārzini. Uzsākot darbu, viņš nostādīts fakta priekšā – nodokļus uzņēmums maksās tikai no minimālās algas, bet pārējo summu viņš saņems uz rokas. Dāvim tolaik nebija citu darba piedāvājumu, tāpēc viņš līgumu parakstījis. „Tā kā tobrīd par dzīvokli bija jāmaksā, darbs bija vajadzīgs, vairs jau nebija izvēles teikt „jā” vai „nē”. Bija jāsaka vienkārši „jā”,” atzīst Dāvis.
Ar laiku ēnu algas izmaksa kļuva neregulāra un atšķīrās no sākotnējās vienošanās.
Uz jautājumiem uzņēmuma vadībai bijusi viena atbilde. „Kā vienmēr bija atrunas, ka naudas nav. Pasūtītājs iekavē maksājumus. Līdz ar to viņš nevarot izmaksāt algas. Par izejvielām, iepakojumiem ir jāmaksā.
Tas ir nolikts priekšplānā, tā ir lielāka prioritāte nekā darbinieku algas,” darbinieku attieksmi atceras Dāvis.
Darba likumu neievērošanu sekmē darba ņēmēju bailes un nezināšana
Ne Agnese, ne Dāvis darba attiecību laikā tiesībsargājošajās iestādēs palīdzību nelūdza, uzskatot, ka tam nav jēgas, jo citu darbinieku iesniegumi nav nesuši pozitīvas pārmaiņas uzņēmumu darbībā. Turklāt viņi baidījās, ka varētu netikt saglabāta anonimitāte.
Baidoties no bijušo darba devēju iespējamās atriebības, stāsta varoņi nevēlējās, lai pieci.lv sazinās ar uzņēmumiem, kuros viņi strādājuši. Tāpēc uzņēmēju argumenti pieci.lv nav zināmi.
Kur aitas, tur cirpēji. Darba devēju likumu neievērošanu bieži veicina darba ņēmēji, kas slikti zina likumus vai baidās izmantot likumā noteiktos līdzekļus savu tiesību aizstāvībai.
Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa stāsta, ka cietušajiem ir jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs pēc iespējas ātrāk. „Šajos gadījumos ir svarīgs laiks. Jo tas ir ātrāk, jo tas ir operatīvāk, jo ir lielāka iespēja panākt pozitīvu rezultātu,” norāda Noriņa. „Vēl es varu atzīmēt, ka parasti darbinieki vēršas pie mums tad, kad viņi saistības ir izbeiguši, nevis šo attiecību pastāvēšanas laikā. Nu tad, protams, es pieļauju, ka negodprātīgi darba devēji dokumentus neuzrāda mums vai mēs nevaram konstatēt faktu. Un es pieļauju, ka šajos gadījumos iesniedzēji var palikt neapmierināti,” saka Noriņa.
Noraida aizdomas par anonimitātes nesaglabāšanu
Speciāliste arī norāda, ka cietušajiem neesot pamata bažām par anonimitātes nesaglabāšanu. „Mums jau likums nosaka, ka mēs nedrīkstam izpaust šo informāciju. Un, veicot pārbaudes, mēs nekad neejam un nesakām, ka mums uzrakstījis, piemēram, Jānis Bērziņš, iesniegumu. Ir jau viena tāda lieta, ka parasti, kā rāda prakse, darbinieks jau pirms tam ir runājis ar darba devēju un izteicis savu neapmierinātību. Un tad darbiniekam varbūt liekas, ka, jā, mēs atnākam pārbaudīt un darba devējs zina, kurš ir sūdzējies,” atzīmē Noriņa. „Nu, neviens inspektors šo informāciju neizpauž. Vienkārši darba devējs saliek divus apstākļus kopā.
Ja viņam pirms tam ir bijusi diezgan asa diskusija ar darba ņēmēju, un pēc divām, trim nedēļām ierodas inspekcija, tāpēc varbūt rodas tāds maldīgs priekšstats, ka mēs nesaglabājam anonimitāti. Tā tas nav. Iesniegumi viennozīmīgi tiek izskatīti anonīmi,” uzsver speciāliste.
Lai noskaidrotu darba devēju likumu neievērošanas motīvus, pieci.lv uzrunāja Latvijas Darba devēju konfederācijas juristu un darba tiesību ekspertu Andri Alksni.
„(..) Ja mēs runājam par vienu no izplatītākajām darba likuma formām – aplokšņu algām, ir pārāk augstais darbaspēka nodoklis. Jo bieži veidojas situācija, ka (īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū) darba devējs, aplūkojot mēneša ieņēmumus, spēj nomaksāt tikai darba algas un nodokļus. Un viņam faktiski nepaliek peļņa, kas ir pilnīgā pretrunā ar jebkādiem biznesa pamatprincipiem – peļņas gūšanu,” norāda Alksnis.
Viņš arī atzīmē, ka uzņēmēji, kas pārkāpj darba likumu, ir iedalāmi divās daļās: tie, kuri nespēj samaksāt augstos nodokļus, un tie, kuri likumus neievēro ļaunprātīgi.
Lai gan augsto nodokļu problēma Latvijā ir aktuāla, tā neattaisno darba devēju negodprātīgo rīcību. Eksperti mudina atcerēties, ka jebkuru darba ņēmēju aizstāv valsts likumdošana. Pat ja darba devējs izdara spiedienu un, piemēram, liek rakstīt atlūgumu vai parakstīt jaunu darba līgumu, gala izvēle vienmēr paliek darbiniekam.
