Par Covid-19 perēkli Krāslavā kļuvusi viena skola. Citās skolās inficējušos nav

Par galveno infekcijas perēkli nelielajai pilsētiņai būtiskajā uzliesmojumā kļuvusi skola “Varavīksne” – ar to saistīti vairāk nekā puse atklāto saslimšanas ar Covid-19 gadījumu, Rus.lsm.lv pastāstīja Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts un Krāslavas novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksandrs Jevtušoks. Visas pārējās novada skolas un bērnudārzi ir brīvi no infekcijas.

Lēmumu par to, ka vidusskolas “Varavīksne” 1.–4. klašu skolēniem mācībām jānotiek attālināti, Krāslavas novada domes deputāti pieņēma ārkārtas sēdē 12. oktobrī. Pirms tam, jau no 8. oktobra, attālināti sāka mācīties 5.–12. klašu skolēni, piebilda Jevtušoks.

Līdz otrdienas, 13. oktobra, rītam, Krāslavā un novada pašvaldībās bija reģistrēti 63 saslimšanas gadījumi. “Viens cilvēks ir slimnīcā Daugavpilī, viņa slimības gaita nav smaga. Visi pārējie mācās mājās – bērniem slimības forma ir tik viegla, ka viņus grūti pārliecināt par to, ka viņi ir slimi. Par galveno perēkli kļuvusi skola “Varavīksne” – slimo 15 bērni un 18 pieaugušie, starp viņiem – 13 pedagogi. Uzskatu, ka vainīgi ir pieaugušie – viņi šķaudīja, klepoja, bet nepalika mājās, nāca uz darbu.

Neko jaunu nepateikšu – jāievēro visiem zināmie piesardzības pasākumi, jāsargājas pašiem un jāsargā kaimiņi. Diemžēl slimības uzliesmojumi ir neizbēgami, kamēr nebūs vakcīnas un masveida vakcinācijas,” pastāstīja Jevtušoks.

Citās pašvaldības skolās un bērnudārzos nav neviena saslimušā. “Pilsētā un novadā ir piecas skolas un divas pirmsskolas iestādes. Visi bērni un pieaugušie ir veseli,” sarunā ar Rus.lsm.lv uzsvēra Krāslavas novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne. “Šogad rudens brīvdienas sāksies 19. oktobrī, līdz brīvdienām visa “Varavīksne” mācīsies attālināti, pēc brīvdienām – redzēsim. Vēl jo vairāk tāpēc, ka valdība domā ieviest attālinātās mācības visiem 7.–12. klašu skolēniem. Vai esam gatavi attālinātajām mācībām? Pavasara pieredze jau ir, skolas visiem spēkiem cenšas palīdzēt bērniem ar tehniku.

Pilsētā situācija ir labāka nekā novadā, portatīvos datorus nepieciešamības gadījumā skolēniem iedos līdzi uz mājām. Visus no Izglītības un zinātnes ministrijas saņemtos planšetdatorus un telefonus mēs nosūtījām uz novadu, bērni tos lietoja līdz mācību gada beigām, pēc tam tehniku nodeva. Ja būs attālinātās mācības, paņems atkal. Papildu līdzekļu gadžetu iegādei pašvaldībai nav. Iespējams arī tāds variants – skolotāji gatavo uzdevumu paku nedēļai, vecāki atnāk uz skolu, to paņem, bet, kad uzdevumi izpildīti, atnes. Jā, jā, viss tieši tā tiek darīts – ar kājām.”

Krāslava un novads saņēmuši 1000 komplektu Covid-19 analīžu veikšanai, kā paraugu izmantojot siekalas. (Novadā pavisam ir nedaudz mazāk kā 14 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem apmēram puse – pilsētnieki.) Testēšana jau sākusies, tuvākajās dienās tā tiks veikta visiem skolu, bērnudārzu, slimnīcas, poliklīnikas, sociālā dienesta un citu iestāžu darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu inficēšanās risku.

“Man klientu pēdējās dienās kļuvis nedaudz vairāk, bet cilvēki nemeklē psiholoģisko palīdzību Covid-19 dēļ. Varbūt uzliesmojums viņus padarījis nervozākus, licis pievērst uzmanību kaut kādiem sīkumiem, kuri agrāk šķita otršķirīgi, tomēr par galveno problēmu koronavīruss nav kļuvis. Pēc gadījuma “Varavīksnē” pūļi pie manis nav sākuši nākt,” Rus.lsm.lv pastāstīja pašvaldības sociālā dienesta psiholoģe Inta Gribule. “Pie mums visi nāk maskās, taču zinu, ka, piemēram, veikalā distanci ievēro ne visi, par to visu laiku jāatgādina. Un maskas tur ne tuvu ne visi ir uzvilkuši. Ir arī tādi, kas uzskata Covid-19 par muļķībām, visu noliedz. Ir dažādi viedokļi…”

Krāslavas pilsētā un novadā slēgti interešu pulciņi, nenotiek nodarbības mākslas, mūzikas un sporta skolās. Atceltas skolas ekskursijas.

Padarīti stingrāki pieņemšanas noteikumi poliklīnikā – maska ir obligāta, tāpat kā roku dezinfekcija pie ieejas. Apmeklēt pacientus vietējā slimnīcā tiek atļauts tikai ārkārtējos gadījumos.

“Vidējais ārstēšanās laiks pie mums ir piecas, sešas dienas, pilnīgi var iztikt bez tiešiem kontaktiem, var parunāt pa telefonu,” šajā saistībā norādīja Jevtušoks. Slimnīcas personālam tiek nodrošināti nepieciešamie aizsardzības līdzekļi, galvenais, lai cilvēki ievērotu visus noteikumus un nenēsātu masku kabatā. Visiem, kurus paredzēts uzņemt slimnīcā, tiek veikts Covid-19 tests, tie, kam ir augšējo elpceļu saslimšanas pazīmes, uzreiz tiek nosūtīti uz atsevišķām palātām. Panikas pilsētā un novadā nav,” sacīja galvenais ārsts.

Pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar situāciju septembra vidū, saslimstība ar Covid-19 Latvijā pieaugusi 11 reizes, 12. oktobrī tiešsaistes preses konferencē paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Kopš jaunā mācību gada sākuma SPKC speciālistiem nācies strādāt jau ar 59 mācību iestādēm valstī.

Aizvien biežāk slimnīcās nokļūst skolotāji – ārstiem ir aizdomas, ka tas ir tieši saistīts ar skolēnu vecāku bezatbildību un negodprātību.

KONTEKSTS:

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.

Saslimstība ar Covid-19 Latvijā turpina pieaugt, infekcijas uzliesmojumu dēļ mācību iestādēs daļa skolēnu mācās attālināti.  

Reaģējot uz slimības izplatību, valdība nolēma, ka sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā no 7. oktobra ir obligātas. 13. oktobrī valdība lēma, ka maskas jāvalkā arī sabiedriskās vietās, kur uzturas vairāk nekā 15 minūtes. Pašlaik Latvijā publiskos pasākumos iekštelpās var pulcēties līdz 500 cilvēkiem, brīvā dabā – līdz 1000. Privātos pasākumos iekšā var pulcēties 30, bet ārā - 300.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt