Mediķi iestājas par ierobežojumiem
Rudenī stingrie ierobežojumi ļāva izvairīties no tā brīža drūmākajām prognozēm. Un arī pašlaik ierobežojumi, kas ļauj brīvāku rīcību “zaļajā režīmā”, ir gana labi, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja anesteziologs, reanimatologs Roberts Fūrmanis.
“Jāskatās, kāda ir slimības dinamika, cik smagi stacionēto, kāda ir vakcinācijas aptvere. Un, balstoties uz šiem rādītājiem, jālemj tālāk,” sacīja Fūrmanis.
Vienlaikus viņš sacīja, ka tas, cik strauji izplatīsies Covid-19 omikrona paveids, būs atkarīgs nevis no valdības, bet gan no sabiedrības un tās izturēšanās.
Arī epidemioloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pārstāve Anda Ķīvīte-Urtāne LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja, ka nav pamata atvieglot pašreizējos Covid-19 dēļ ieviestos ierobežojumus. Iespējams, tiem pat būtu jābūt stingrākiem. Vērojot tendences, viņa norādīja, ka situācija ar hospitalizēto pacientu skaitu slimnīcās varētu drīz vien būt tāda pati kā rudenī.
Latkovskis atbalsta ierobežojumu pagarināšanu
Veselības ministrija arī uzsvērusi, ka Covid-19 vīrusa omikrona paveida straujās izplatības apstākļos būtu nepieciešams publiskās iekštelpās paplašināt medicīnisko masku un FFP2 respiratoru lietošanu. Tāpat ministrija rosina paplašināt darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālināto darbu un paplašināt paštestu prasību dažādu pakalpojumu saņemšanai.
Redzot Covid-19 vīrusa omikrona paveida straujo izplatību Skandināvijas valstīs, ASV un citviet, esošo ierobežojumu programma būtu jāpagarina vismaz vēl mēnesi. Tā uzskata "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
"Lai gan tajās valstīs, kas saskārušās ar omikrona paveidu, eksperti apliecina, ka tas ir mazāk bīstams smagu saslimšanu gadījumos, taču ar to inficējas ļoti daudz cilvēku. Tagad, kad slimnīcas atjaunojušas plānveida operācijas, ļoti negribētos atkal pieredzēt situāciju, ka Covid-19 pacientu pieplūduma dēļ cilvēki ar citām saslimšanām ir spiesti gaidīt nepieciešamo pakalpojumu," sacīja Latkovskis.
Bordāns nevēlas jaunus ierobežojumus
Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns intervijā Latvijas Radio pauda, ka pirms lemšanas par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēlas saņemt atbildes uz virkni jautājumu: “Mūsu ieskats ir tāds, ka ir jādzīvo “zaļajā režīmā” tiem, kas ir vakcinējušies. No Veselības ministrijas jāsaņem pretī dati, kad tad ir jāvakcinējas. Varbūt Izraēlā piedāvā ceturto poti, un mums arī tieši tāpat. Un no Ekonomikas ministrijas, kā risināsim šo ekonomisko krīzi. Es iedrošināšu arī Ministru prezidentu pieņemt atbildīgus lēmumus. Un, saņemot visas atbildes un redzot patieso situāciju, risināsim.”
Vienlaikus politiķis pauda, ka ārkārtējā situācija pašlaik palīdz risināt tikai to, ka valdība var operatīvāk pieņemt lēmumus. Tomēr tas neietekmējot sociālo dzīvi vai mediķu darbu.
“Mēs varam saglabāt ārkārtas situāciju, bet tas nenozīmē, ka ir jāpieņem jauni ierobežojumi,” sacīja Bordāns.
Politiķis uzskata, ka vajadzīgs ierobežojumu minimums: “Pensionāri un cilvēki, kam jāiet uz darbu un jānopelna iztika, daudz ko nevar izdarīt, ja viņiem ir uzlikti ierobežojumi, kas bieži vien var arī nesaprātīgi gadīties. Tāpēc mums rūpīgi jāizsver, kur ir ierobežojumu minimums, kas ir iespējams. Mēs nedrīkstam pieņemt lēmumus, lai maksimāli nodrošinātos."
Vitenbergs vēlas “samērīgus lēmumus”
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” aicināja pieņemt “samērīgus lēmumus”. Proti, viņš uzskata, ka būtu jārada iespēja “zaļajā režīmā” strādāt uzņēmumiem, kam pašlaik darbs ir liegts. Tās ir atrakcijas iekštelpās un azartspēļu zāles.
“Šodien ir jābūt skaidram lēmumam par to, kā dzīvot tālāk, jo uzņēmumi ļoti gaida to, kas notiks pēc 11. janvāra. Vēl aizvien ir uzņēmumu grupas, kas nevar strādāt mēnešiem ilgi,” sacīja ministrs.
Vienlaikus viņš pauda atbalstu prasībai lietot FFP2 maskas.
Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu plānus pēc apspriešanas koalīcijas sadarbības sanāksmes formātā valdība sēdē varētu apstiprināt ceturtdien, 6.janvārī.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc Veselības ministrija rekomendēja ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām.
