Sabiedrību arī nesen satricināja Latvijas televīzijas raidījuma “Kultūršoks” tīmekļa vietnē “Youtube” uzieti video materāli, kur cirkā Krievijā pērtiķi sit dresētāja, kas tagad piedalās Rīgas cirka izrādē.
Pēdējos gados pie Rīgas cirka biedrība „Dzīvnieku brīvība” rīkojusi desmitiem protesta akciju, skaļruņos un plakātos uzsverot – cilvēkam cirks ir viena vakara izklaide, bet dzīvniekam – viss mūžs sprostā un ciešanās.
Iepriekš šajā jautājumā Latvijas iestādes ieņēmušas atturīgu pozīciju, taču tagad – dzīvnieku aizsardzības organizācijām un Eiropas Veterinārstu federācijas atzinumam, ka savvaļas dzīvniekiem nav vietas cirkā, pievienojies Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). "Viņi tiek pakļauti ciešanām no ilgstošiem pārvadājumiem, no dresūras, no turēšanas nepiemērotos apstākļos, kas viņiem nav dabiskā vide, kas rada viņiem lielas ciešanas,” stāsta PVD pārstāve Mairita Riekstiņa.
Viņa paskaidro, ka dienests vērsās Zemkopības ministrijas izveidotajā Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvajā padomē ar priekšlikumu aizliegt cirka izrādes un citus izklaides pasākumus ar savvaļas sugu dzīvnieku piedalīšanos.
„Piespiedu kārtā plēsēji tiek turēti kopā ar zālēdājiem, nakts dzīvniekiem tiek lauzts bioloģiskais ritms, viņiem liek uzstāties dienā. Tāpat arī dzīvnieki, kuri dzīvo baros, tiek turēti pa vienam. Savukārt vienpatņiem liek dzīvot tuvu viens otram.
Ciešanas viņam jau rada tas, ka viņš pārcietis ļoti ilgu pārvadāšanas periodu, pēc tam no transportlīdzekļiem pārliek pielāgotos būros, kas ne vienmēr atbilst izmēriem," apstākļus, kādos uzturas dzīvnieki un sekas uz viņu dzīves kvalitāti ieskicē Riekstiņa.
Virknē Eiropas valstu savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkos jau ir aizliegta, piemēram, Nīderlandē, Austrijā, Grieķijā un Beļģijā.
Tikmēr Latvijā sociālajos tīklos daudzus cilvēkus satraukuši publiskoti video materiāli. Tajā Sanktpēterburgas cirkā uzņemtajā video redzama nežēlīga aina - pērtiķim ar steku pa galvu sit Krievijas dresētājs Murats Abdulajevs, un dresūras sesijā piedalās asistente Natālija Berežko. Viņa tagad uzstājas Rīgas cirka izrādē „Gigantisko strūklaku šovs”. Otrā Krievijā uzņemtā video pati Berežko tukšā cirka arēnā sit mazu pērtiķīti ar steku pa galvu un grūž ar seju pret arēnas apmali.
Dresūras video pirms dažiem gadiem slepeni uzņēmusi dzīvnieku aizsardzības grupas „Vita” aktīviste.
„Jā, tiešām šis atmaskojošais video, kurš parāda pērtiķu dresūru, ir diezgan šaušalīgs, un jebkurš normāls cilvēks būs sašutis tādu redzēt. Bet šī cirkā ir diezgan ierasta prakse, nevis izņēmuma gadījums,” saka biedrības „Dzīvnieku brīvība” pārstāvis Aivars Andersons.
Viņš norāda – daudzus savvaļas dzīvniekus var piespiest tikai ar varu pildīt nedabiskus trikus, taču vardarbība nevar būt attaisnojama.
„Mūsuprāt, dzīvniekus nedrīkstēt fiziski iespaidot vispār, tāpēc tas ir vēl viens iemesls, kāpēc savvaļas dzīvniekiem cirkā nav vietas. Mēs esam vērsušies pie Rīgas cirka vadības ar prasību nekavējoties pārtraukt sadarbību ar varmācībā pieķerto dresētāju, un rīkosim protesta akcijas pie Rīgas cirka no 13.līdz 15.novembrim," saka Andersons.
Rīgas Cirka direktore Lolita Lipinska savukārt esot pārliecināta, ka pērtiķu dresētāja Berežko esot savas kļūdas sapratusi un nežēlīgās metodes vairs nepielietojot. „Ir nožēloti grēki, un ir izskausti. Dzīve turpinās, un dzīve turpinās ļoti pareizi un labi.
Arī toreiz tas iekaustīšanas moments nav agresīvs un smags. Ja tā uzmanīgāk pavērosiet - gan ar lupatu, gan ar to mazo plastmasas steku gan iekausta, gan pažēlo, gan piespiež. Jebkurā gadījumā video ir video un ir nepatīkama situācija. Tā neatkārtojās," Lipinska attaisno Berežko.
Pirmdien pirmoreiz sanāks Zemkopības ministrijas veidotā Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvā padome. Piedalīsies gan valsts pārvaldes iestādes, gan nevalstiskās organizācijas, piemēram, dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Padomes mērķis būs apzināt situāciju un nospraust mērķus - saprast, kas darāms arī cirka jomā, stāsta Zemkopības ministrijas pārstāve Liene Ansone.
„Pirms pieņemt skaidru lēmumu – jā vai nē, aizliegt izmantot vai neaizliegt izmantot, ir ļoti rūpīgi jāvērtē. Mēs skatāmies, ko dara citas dalībvalstis – proti, ir valstis, kuras ir pilnīgi aizliegušas savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, ir valstis, kas noteikušas daļēju aizliegumu, ir jādomā par šo jautājumu kompleksi," norāda Ansone.
Zemkopības ministrijas pārstāve gan piebilst, ka padomes lēmumi būs rekomendējoši un konsultatīva rakstura.
