Saskaņā ar ekspertu vērtējumu un iegūtajiem video materiāliem vajātais lācis bija spiests ilgstoši, vismaz 2,5 minūtes, skriet ar ātrumu 25–30 kilometri stundā (km/h), kas ir tuvs pieauguša lāča maksimāli iespējamam skriešanas ātrumam (40–50 km/h), ko tas spēj saglabāt tikai īsā distancē.
Notikuma dienā tuvākajās meteoroloģiskajās stacijās fiksētā gaisa temperatūra pārsniedza 29 grādus dienā un 20 grādus – vidēji diennaktī, kas ir ļoti augsta temperatūra šādai dzīvnieka fiziskai slodzei.
Eksperti norāda, ka augusta beigās brūnie lāči Latvijā ir pilnībā atguvuši iepriekšējās ziemas guļas laikā zaudēto ķermeņa masu, turpina augt un sāk pastiprināti uzkrāt taukus nākamajai ziemai, bet neraksturīgi augsta fiziskā slodze šo procesu var būtiski aizkavēt, kā arī provocē nepieciešamību atjaunot enerģijas rezerves, nodarot saimnieciskus postījumus, piemēram, izēdot medu no bišu stropiem.
Lai arī nav pierādījumu video redzamā lāča dzimumam un vecumam, tas visdrīzāk ir jauns dzīvnieks, kuram var vēl nebūt izveidojusies stabila individuālā teritorija, līdz ar to šāda skrējiena nogurdināta dzīvnieka pēkšņa nokļūšana pieauguša lāča teritorijā var beigties letāli ar teritorijas saimnieka uzbrukumu, skaidroja DAP.
Tāpat vajāšanas laikā uz ceļa sastopoties ar kādu citu dzīvnieku vai cilvēku, lācis aizstāvoties visdrīzāk tam būtu uzbrucis.
DAP administratīvā pārkāpuma lietu rosinājusi un skatījusi atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam, kas liedz apzinātu aizsargājamo sugu traucēšanu un paredz sodu par šo normu pārkāpšanu. Papildus tam lieta nodota arī Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas lems par personas saukšanu pie administratīvās atbildības par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam (59. pants).
Brūnais lācis ir aizsargājama suga gan Latvijā, gan Eiropā, un saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par aizsargājamas sugas īpatņa apzinātu traucēšanu vainīgā persona var saņemt naudas sodu līdz 700 eiro.
Valsts bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati rāda, ka pēdējos gados lāču skaits pieaug visā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā un daļa no tiem paliek te uz dzīvi.
Senāk galvenais iemesls lāču skaita samazinājumam un izzušanai bija medības. Tā kā tagad tās Latvijā nav atļautas un Igaunijas pierobežā tās ilgstoši bija ierobežotas, lāču populācija atjaunojas. Saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem Latvijā savvaļā sastopami apmēram 60 lāči.
KONTEKSTS:
Dabas aizsardzības pārvaldei, pateicoties sabiedrības atsaucībai un sniegtajām ziņām, ir izdevies noskaidrot vainīgo par brūnā lāča ilgstošu trenkāšanu. Trenkātājs ir atzinis savu vainu un nožēlo nodarīto. Lāča trenkāšana notikusi 2022. gada augustā Lubāna mitrāja tuvumā.
