ĪSUMĀ:
- Amatpersonas solīja: Līdz 2012.gadam bērni nedzīvos bērnunamos.
- Reģionu plānošanas dokumenti tikmēr paredz celt 15 “mini bērnunamus”.
- 4 namus plānots būvēt Vidzemē, 4 - Latgalē, 3 - Zemgalē, 2 - Rīgas reģionā un vēl 2 - Kurzemē.
- Šajos namos varētu dzīvot smagi slimie bērni, arī pusaudži, kas negrib audžuģimeni.
- Jelgavas bērnunamu likvidēs, bet pilsētā par 750 000 eiro cels jaunu.
- Jaunajā Jelgavas bērnunamā dzīvos līdz 24 bērniem un būs vairāk darbinieku.
- Rāviņš: Ja bērnu nav, varēsi izmantot ēku citiem mērķiem.
- Reirs saka, ka šie nami līdzināšoties SOS ciematiem.
Maziem soļiem Latvija sāk īstenot deinstitucionalizāciju jeb atteikšanos no slēgtā tipa iestādēm - bērnunamiem.
“Līdz 2021.gadam ir jābeidz bērnunamu pastāvēšana,” aprīlī LTV “Rīta panorāmai” uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).
Savukārt Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone vēl pirms gada publiskā uzrunā uzsvēra, ka, “lai cik skaisti izkrāsotas sienas, lai cik labas rotaļlietas atrastos šai bērnunamā, arī mazākas grupiņas nedod bērnam māju sajūtu ne jau tāpēc, ka negribētu, bet tāpēc, ka tā ir institūcija, kas tam nav domāta”.
LTV “Panorāma” analizēja šovasar apstiprinātos piecu plānošanas reģionu dokumentus, un tajos rakstītais liek apšaubīt iepriekš teikto.
Lai gan bērnu skaits bērnunamos sarūk, un to apliecina oficiālā statistika, audžuģimeņu aizvien visiem nepietiek.
Tā atzīts arī dokumentos, kuros melns uz balta rakstīts, ka tuvāko divu gadu laikā iecerēts uzbūvēt 15 mini bērnunamus.
Dokumentos tos sauc par “ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem” vai par “mazajām institūcijām”. Viens no tiem atradīsies Jelgavā, Nameja ielā 30, vairākus kilometrus ārpus pilsētas centra. Tur iecerētajai jaunajai institūcijai durvis jāver 2020.gadā.
Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centra direktore Inese Kovaļevska, kuras vadīto iestādi plānots likvidēt, stāstīja, ka viņai nav piedāvāts vadīt jauno iestādi Nameja ielā.
“Nē. Šādu piedāvājumu neesmu saņēmusi. Es zinu tikai to, ka ar 1.janvāri tieku atbrīvota no darba,” sacīja Kovaļevska.
Plānā rakstīts, ka iestādē strādās 29 darbinieki, kas ir nedaudz vairāk, nekā tagad nepieciešams atlaist līdz ar esošā bērnunama likvidēšanu.
Lai uz tukšā lauka uzceltu būvi, kurā varētu dzīvot maksimāli 24 bērni, plānots tērēt 750 000 eiro.
“Deinstitucionalizācijas projekta realizācijas ietvaros no trijām mājām būvēsim vienu. Mēs esam panākuši situāciju, ka, ja arī šādu bērny nav, bet nākotnē varbūt būs. Mēs esam arī vienojušies ar Labklājības ministrijas projekta vadītāju, ka, ja gadījumā nav bērnu, mēs šo ēku citiem sociāliem mērķiem varēsim izmantot,” stāstīja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība).
Četrus namus plānots būvēt Vidzemē, četrus arī Latgalē, trīs Zemgalē, bet pa diviem - Rīgas reģionā un vēl divus Kurzemē.
Kopumā šo namu izveidei tērēs nepilnus septiņus miljonus eiro. Un pašvaldības jau steigušas izvēlēties to atrašanās vietas.
Deinstitucionalizācijas plāns paredz, ka šādās bērniem “draudzīgākās” iestādēs drīkstēs ievietot ne vairāk par 24 bērniem. Turklāt tās jābūvē dzīvojamo māju rajonos.
Šīs ieceres kritizē nevalstiskās organizācijas, kurām plāna ieviešanu valsts neuztic.
Deinstitucionalizācijas plāna eksperte Ārija Martukāne, kas kā eksperte piedalījās plāna rakstīšanā, saka - šajos nākotnes 15 bērnunamos varētu dzīvot no valsts sociālās aprūpes centriem izņemtie smagi slimie bērni, arī pusaudži, kas pasaka, ka negrib audžuģimeni.
“Ja mēs ejam uz specializāciju, tad es šīm mājām redzu to pielietojumu. Bet, ja mēs tur gribam ielikt mazus bērnus un aprūpētāju, tad tas ir tas pats, kas bija. Tikai miniatūra,” norādīja Martukāne.
Ministrs apgalvoja, par pusaudžiem esot padomāts. Turklāt būvniecība notiks vien 15 pašvaldībās.
“Tas skaits nav liels, un uzsvars šeit likts arī uz pusaudžu centriem. Es domāju, ka tas ir pareizais virziens, lai likvidētu lielos, bezpersoniskos bērnunamus. Tas plāns līdz 2021.gadam, es domāju, ir īstenojams,” uzskata Reirs. Viņaprāt, šie nami līdzināšoties SOS ciematiem.
