Dienas ziņas

Zaļais kurss – EK paziņo par rūpniecības kapitālremontu

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Vilkus ļauj medīt vairāk

Par 20 zvēriem palielina šosezon pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu; dabas aizstāvji iebilst

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Saistībā ar to, ka pieaudzis reģistrēto ziņojumu skaits par vilku uzbrukumiem un tajos nodarīto postījumu apjomu, Valsts meža dienests (VMD) 2022./2023. gada medību sezonā palielinājis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu par 20 dzīvniekiem, informēja VMD. Mednieku ieskatā šāds lēmums ir apsveicams, bet vides aizstāvji mudina meklēt citus veidus, kā pasargāties un sadzīvot ar lielajiem plēsējiem, nepalielinot medīšanas apjomus.

Tos atļauts medīt tikai tajos novados, no kuriem saņemta informācija par vilku nodarītajiem postījumiem.

2022. gadā VMD saņēmis ziņojumus par 79 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 497 mājlopi,  bet 2021. gadā tika reģistrēts 51 uzbrukums un cieta 182 mājlopi. 

Ņemot vērā vilku nodarīto postījumu pieaugumu un šajā medību sezonā iegūtos datus par vilku populāciju,

VMD nolēmis palielināt 2022./2023. gada medību sezonā noteikto pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu par 20 dzīvniekiem – no 280 līdz 300 vilkiem, kas ir sugu aizsardzības plānā pieļaujamais maksimums. 

VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidroja: “Viens no uzdevumiem, limitējot dzīvniekus, ir nepieļaut šos postījumus, mazināt viņus. Izvērtējot to, ka populācijas stāvoklis vilku ir stabils, pat ar pieaugošu tendenci, nav nekāda apdraudējuma vilku populācijai ar 20 indivīdu nomedīšanu.”

Papildu noteikto vilku nomedīšanas apjomu atļauts izmantot tikai to novadu teritorijās, no kurām VMD šajā medību sezonā līdz 2023. gada 30. janvārim ir saņēmis pārbaudāmu informāciju par vilku nodarītajiem postījumiem mājlopiem. Medīt vilkus atļauts Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Cēsu, Dienvidkurzemes, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Madonas, Ropažu, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valmieras novados. Vilku medību sezona ilgs līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. martam. 

Dienests atgādina, ka medniekam vilka nomedīšanas vietā jānofotografē vilka zobi tā, lai fotoattēla failā fiksētos nomedīšanas datums un nomedīšanas vietas GPS koordinātes. Šim nolūkam labi der "NoteCam" vai cita viedierīces lietotne, kas parāda datumu un GPS koordinātes uzņemtajā attēlā, norādīja VMD. Ne vēlāk kā nākamās darba dienas laikā uz e-pasta adresi [email protected] jānosūta: uzņemtais vilka zobu fotoattēls; informācija par nomedītā vilka dzimumu un vecumu (jaunāks par gadu, jauns, vidēja vecuma, vecs); nomedītāja mednieka apliecības numurs (vēlams arī vārds, uzvārds un telefona numurs). 

No brīža, kad līdz pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma izpildei atlikuši 10 dzīvnieki, vilku medības atļautas tikai ar ikreizēju pieteikšanu, saskaņojot tās ar attiecīgās virsmežniecības inženieri medību jautājumos. Tas nepieciešams, lai pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms netiktu pārsniegts.

Apkopojot šajā medību sezonā iegūtos datus, VMD secinājis, ka vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils, ar pieaugošu tendenci, tādēļ ir pieļaujama vilku nomedīšanas apjoma palielināšana. 

Dienests atgādina, ka vilku medību limits tiek noteikts, ievērojot pelēkā vilka sugas aizsardzības plāna nosacījumus, taču vienlaikus nepieciešams ņemt vērā arī lauku apvidu iedzīvotāju un lauksaimnieku intereses. Vilki aizvien biežāk uzbrūk mājlopiem un mājdzīvniekiem, nodarot finansiālus zaudējumus. Medības mazina zaudējumu risku, ko vilki nodara mājlopiem, ļauj lauku iedzīvotājiem justies drošāk un kopumā uzlabo sabiedrības spēju līdzāspastāvēt ar vilku populāciju, norādīja VMD.

Izskan arī iebildumi

Biologs, Ķemeru nacionālā parka fonda vadītājs Andis Liepa gan paudis bažas, ka šajā gadījumā spēcīgāks bijis mednieku lobijs nevis rūpes par mājlopiem. Viņa ieskatā vilku postījumus var mazināt arī citā ceļā – ar preventīviem pasākumiem. 

Liepa skaidroja: “Vilks dabīgajā vidē ir jāsaudzē un jādomā par to, lai sakārtotu likumdošanu, kas saistīta ar preventīviem pasākumiem, pasākumiem lauksaimniekiem.”

Liepa iesaka Latvijai mācīties no citām Eiropas valstīm, kur lauku atbalsta programmās paredzēts finansējums aizsardzībai pret lielajiem plēsējiem – atbaidīšanas ierīcēm, žogiem, sargsuņiem. Latvijā šādas programmas nav.

Biologs arī pieļauj, ka vilku uzbrukumu pieaugums saistāms, ar to, ka viņu dabīgā barība – pārnadži, mežos tiek aktīvāk izmedīti. Taču mežu dienests tam nepiekrīt. 

VMD Medību daļas vadītājs Lūsis norādīja: “Novērojams visas pārnadžu populācijas, kas ir vilku barība, pieaugums. Varbūt izņemot alni, bet mežacūkas, stirna staltbriedis – ir populāciju pieaugums.”

Tāpat Lūsis atzīmēja, ka vilku populācija Latvijā jūtas ļoti labi.

Vienotu datu par vilku populāciju nav – aprēķini svārstās robežās no 700 līdz 1300 īpatņiem. Un pētījumi apstiprina populācijas pieaugumu. 

Jēkabpils novada mednieks Aivars Liepkalns VMD lēmumu sauca par pamatotu un uzsvēra – vilku populācijas kontrole ar medīšanu būs nepieciešama jebkurā gadījumā. 

Liepkalns sacīja: “Pieļaut, ka vilki sāk izplatīt kašķi, nedod Dievs trakumsērgu, vai ko tādu. Vai tas mums ir vajadzīgs? Vai vajadzīgs, lai ejot ogot, sēņot, cilvēkam būtu jābaidās no vilka uzbrukuma? Es domāju, ka nē!”

Vienlaikus mednieks atzina – nākotnē kvotas sadalījums būtu teritoriāli jāpielāgo. Proti – teritorijās, kur notikuši uzbrukumi, tā varētu būt lielāka, bet citur – mazāka. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti