Par Smiltēnu balsoja 82 deputāti, bet pret – 11 deputāti. Savukārt par Rosļikovu balsoja 11 deputāti, bet pret bija 82 parlamentārieši.
Bija sagaidāms, ka Smiltēns gūs parlamenta vairākuma atbalstu, jo viņa pārstāvētais politiskais spēks "Apvienotais saraksts" iesaistīts topošās valdības veidošanas sarunās.
Latvijas Reģionu apvienības, kas 14. Saeimas vēlēšanās startēja politiskajā apvienībā "Apvienotais saraksts", valdes priekšsēdētājs Smiltēns ir ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē ar jurista kvalifikāciju. Edvards Smiltēns strādājis trīs Saeimas sasaukumos – 10., 11. un 12. Saeimā. 11. Saeimā Smiltēns pildījis Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus, bet 12. Saeimā viņš bija Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs. 2020. gadā Smiltēns ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku.
Jau iepriekš politiķu vidū izskanēja apņemšanās Saeimas priekšsēdētāja amatam virzīt personu, kura stingri ievēros reglamentu un nepieļaus lieku izrunāšanos no Saeimas tribīnes. Bet līdzšinējā Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) varētu tikt virzīta darbam valdībā.
Priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes un gādā par kārtību tajās. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda kāds no viņa biedriem pēc savstarpējas vienošanās. Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, kamēr Saeima ievēl jaunu Valsts prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja prezidents ir ārpus valsts vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.
Līdz balsojumam par 14. Saeimas priekšsēdētāju parlamenta sēdi vadīja iepriekšējās Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece.
Pēc ievēlēšanas un kāpšanas Saeimas tribīnē Smiltēns veltīja pateicības vārdus savai priekšgājējai Mūrniecei par ilggadējo un profesionālo darbu šajā amatā. Jaunievēlētā Saeima Mūrniecei veltīja arī aplausus.
Pēc priekšsēdētāja ievēlēšanas Saeima turpināja balsot par priekšsēdētāja biedru, Saeimas sekretāru un viņa vietnieku. Viena Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam izvirzīta Nataļjas Marčenko-Jodko ("Stabilitātei!") un Zandas Kalniņas-Lukašēvicas ("Jaunā Vienotība") kandidatūra. Balsojumā par vienu no 14. Saeimas priekšsēdētāja biedriem šo amatu deputāti lēma uzticēt Kalniņai-Lukaševicai. Par Kalniņu-Lukaševicu balsoja 87 deputāti, bet pret bija 11 parlamentārieši. Kalniņa-Lukaševica līdz šim bija Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.
Uz otra Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu virzīja Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Grasberga un partijas "Stabilitātei!" pārstāves Viktorijas Pleškānes kandidatūru. Par otru 14. Saeimas priekšsēdētāja biedru ievēlēja Grasbergu. Par Grasbergu balsoja 86 deputāti, bet pret bija 12 parlamentārieši.
Savukārt 14. Saeimas sekretāra amatu deputāti nolēma uzticēt Zaļo un Zemnieku savienības politiķim Armandam Krauzem. Par viņu balsoja 87 deputāti, bet 12 deputāti bija pret. Taču par 14. Saeimas sekretāra biedru ievēlēja partijas "Progresīvie" deputāti Antoņinu Ņenaševu.
14. Saeimas sēdes noslēgumā jaunievēlētā Saeima arī apstiprināja Ministra kabineta paziņojumu par savu pilnvaru nolikšanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies. Līdzšinējā valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunajam Ministru kabinetam.
KONTEKSTS:
13. Saeima uz pirmo sēdi sanāca 2018. gada 6. novembrī un 2022. gada 27. oktobrī aizvadīja savu pēdējo sēdi. Par 13. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība)
Savukārt otrdien, 1. novembrī, uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā 14. Saeima.
14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: JV, Zaļo un Zemnieku savienība, AS, NA, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
