Šobrīd militārais poligons “Mežaine”, kas izveidots uz bijušās Skrundas kara pilsētiņas bāzes, ir 47,3 hektārus liels. Uz tā atrodas 60 sliktā stāvoklī esošas būves.
Poligons īsā laikā pierādījis savu nozīmi, jo līdzīgas vietas, kurā apmācīt kaujai biezi apdzīvotā vietā un pilsētvidē, nav visā Eiropā. Tomēr pilnvērtīga poligona izveidei nepieciešamas papildu teritorijas. Plānotā teritorija ir 1466 hektāri, no tiem jau 860 ir valsts īpašumi, 1,5 – Skrundas novada pašvaldības, bet 603 hektāri pieder 45 fiziskām un juridiskām personām.
“Lai turpinātu apmācību, mēs nevaram ne no kurienes parādīties un iedarboties uz šo pilsētu, mums ir vajadzīga apkārtējā teritorija, kur veikt šo manevru, izlūkot utt..,” norādīja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris, pulkvedis Andris Rieksts.
Vēl viens iemesls, kāpēc paplašināt teritoriju, ir šautuves izbūve, jo Kurzemē nav šautuves, kas atbalstītu mūsu strēlnieku ieročus, atzina Rieksts.
Kurzemē vieta militārajam poligonam meklēta vairākās vietās, līdz par piemērotāko atzīta Skrundas puse.
Lai runātu ar iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas plānotajā poligona teritorijā, tika rīkota sapulce. Aizsardzības ministrs atzina, ka vislabāk būtu vienoties ar īpašniekiem par abpusēji izdevīgiem noteikumiem, lai teritorija nonāktu valsts īpašumā.
“No poligona mēs neatteiksimies, jo mums ir veiksmīga sadarbība ar “Latvijas mežiem”, tur ir pietiekoši liela teritorija, strādāsim, soli pa solītim iesim uz priekšu, ceram, ka atradīsim kopsaucēju, līdz šim esam atraduši,” atzina aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Līdzīgas sarunas ar teritoriju īpašniekiem bijušas arī Ādažu un citu militāro poligonu paplašināšanā, piespiedu atsavināšana gan neesot izmantota.
Sapulcē Skrundā ne viens vien emocionāli stāstīja par to, kā pēc okupantu armijas aiziešanas sakārtojuši šo īpašumu, lai tas būtu atbalsts ģimenei vairākās paaudzēs, tāpat ne viens vien īpašumu ir mantojis, kas reiz vecvecākiem jau bija atņemts. Izšķiršanās starp valsts un personīgajām vajadzībām esot ļoti grūta.
“Valsts paredzamais projekts ir svarīgs, es mīlu savu zemi, mēs godīgi strādājam, tagad ir subjektīvas, emocionālas sajūtas, ja darbība turpinās, tie ir ierobežojumi,” atzina viena no īpašniecēm Taiga Eida.
Savukārt īpašniekam Indulim Zīlītim šābrīža poligona teritorijas iecere skar ap 120 hektāriem zemes, kur šobrīd tiek attīstīta gaļas liellopu audzēšana. Viņš uztraucas, ka var nākties šo nozari likvidēt.
Aizsardzības ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka šī bijusi pirmā saruna ar īpašniekiem un komunikācija turpināšoties.
Šobrīd Latvijā lielākais un noslogotākais ir Ādažu poligons, kas ir 13 500 hektārus liels. 2380 hektārus liels ir Lāčusila poligons Alūksnes novadā, bet Meža Mackeviču poligons Daugavpils novadā ir 2300 hektāru liels.
