Veselības ministrijā (VM) norāda, ka katru gadu vēzis pirmo reizi tiek diagnosticēts ap 11 000 pacientu, bet kopējais pacientu skaits, kuri slimo ar onkoloģisku slimību, ir 74 000.
Onkoloģisko slimību gadījumā svarīga ir agrīna diagnostika un savlaicīgi uzsākta ārstēšana. Lai uzlabotu pieejamību savlaicīgai diagnostikai, pērn VM onkoloģijā ieviesa "zaļo koridoru" uz diagnostiku, ja bija aizdomas par saslimšanu.
"Zaļais koridors" ir iespēja saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ātrākos termiņos.
Valdības atbalstītās izmaiņas paredz "zaļā koridora" paplašināšanu, līdzšinējām 11 izplatītākajām vēža lokalizācijām – krūts, priekšdziedzera, ādas (izņemot melanomu), resnās un taisnās zarnas, bronhu un plaušu, kuņģa, nieres, urīnpūšļa, aizkuņģa dziedzera, dzemdes ķermeņa, olnīcas – pievienojot aknas, žultsceļu un žultspūšļa; ādas (melanomas); centrālās nervu sistēmas; lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēža diagnozes.
Tāpat paplašināts ārstu loks, kuri ir tiesīgi nosūtīt pacientu prioritārai onkoloģisko slimību diagnostikai.
Turpmāk šādu nosūtījumu varēs izsniegt ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ginekologi un ārsti speciālisti piecās specializētajās ārstniecības iestādēs
– Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Piejūras slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā.
Veselības ministre atzīmēja, ka "zaļā koridora" paplašināšana neprasa papildu finansējumu, kā arī neradīs papildu slogu slimnīcām.
Latvijas Onkoloģijas centrā atzīst, ka izmaiņas būtiski uzlabos pieejamību. Onkologi spriež, ka papildināt diagnožu sarakstu zaļajam koridoram vajadzētu arī turpmāk.
Tāpat vajadzētu ātrāku pieeju diagnostikai tiem pacientiem, kuri jau saņēmuši sekmīgu ārstēšanu, tomēr viņiem novērojamas kādas vēža atgriešanās pazīmes, jo šādos gadījumos laiks reizēm esot vēl būtiskāks nekā pirmreizējās saslimšanās.
