Par naudu šajās dienās runā visās Latvijas slimnīcās. Par to runā arī jaunais ārsts Juris Jansons un Latvijas lielākās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis. Nezinot, vai un kādā apjomā iestāde saņems naudu virsstundu apmaksai,
Austrumu slimnīcā sākta līgumu pārslēgšana. Katram mediķim paredzēta viena slodze, ne vairāk.
“Janvārim tiek gatavoti divi grafiki. Viens grafiks ar virsstundām cerībā, ka šī nauda tiks saņemta. Un otrs, kad naudas virsstundu apmaksai nav. Šie grafiki tiek saspiesti tā, lai primāri veiktu neatliekamo palīdzību, un iespēju robežās samazināsim plānveida uzņemšanu,” atklāj Paeglītis.
Vistiešāk tas attiecas uz rezidentiem. Visi jaunie ārsti no valsts saņem apmaksu par vienu pilnu slodzi un vēl 24 papildus stundām. Taču visi rezidenti strādā daudz vairāk, jo citās iestādēs noslēguši līgumus arī kā ārsti stažieri.
“Uz rezidentiem daudz kas turas gan uzņemšanas ietvaros, gan nodaļās. Tas ir normāli – jaunajiem ir jāstrādā, bet arī jāsaņem. Vidēji rezidents Latvijā strādā 300 stundas mēnesī. (..) Ir viena, divas, trīs, pat sešas darba vietas,” stāsta Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis.
Ja nākamgad rezidenti drīkstētu strādāt tikai vienu slodzi, viņu alga saruks līdz 500 eiro.
“Šis ir attieksmes jautājums. Tā ir viena ļoti būtiska sabiedrības daļa, un ir nedaudz virs 1000 cilvēkiem, kuri iet un dara. Un izdara būtisku darba apjomu. Jaunais ārsts dara būtisku darbu,” uzsver rezidents Juris Jansons.
Jaunie ārsti atgādina, ka viņi nav nedz streikojuši, nedz piketējuši. Taču, ja solītā algas pieauguma vietā neizdosies saglabāt pat esošo algu, jauno ārstu migrācija atsākšoties. “Tā summa, ko saņem, ir smieklīga. Lietuvā nākamgad rezidentiem būs 970 eiro uz papīra, ap 700 [eiro] uz rokas. Igaunijā jau ap 1800 [eiro] uz papīra, 1200 [eiro] uz rokas. Nerunājot par Vāciju un tā tālāk.
Tāpēc mums daudzi brauc uz Igauniju, tur var labāk nopelnīt,” atklāj Rācenis.
To, ka alga ir viens no būtiskākajiem faktoriem, apliecina arī Austrumu slimnīcā. Šogad par 20% izdevās samazināt vakanču skaitu, tieši pateicoties tam, ka algas sāka stabilizēties un tika solīts pieaugums nākamgad.
KONTEKSTS:
Darba likums par virsstundām paredz maksāt dubultā. Taču mediķiem krīzes laikā 2009. gadā virsstundas tika pārdēvētas par pagarināto normālo darba laiku, un samaksa bija tikai nedaudz lielāka par pamatlikmi.
Tas tika apstrīdēts Satversmes tiesā, kura šogad maijā atzina - mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojums neatbilst Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam. Šāds spriedums nozīmē to, ka no nākamā gada 1. janvāra mediķiem par virsstundu darbu pienākas taisnīga atlīdzība jeb dubulta samaksa.
Veselības ministre solīja, ka plānotais algu pieaugums, kam arī vēl jāatrod nauda, uz šī rēķina netiks samazināts.
