Valdība otrdien, 1.novembrī, uzklausīja Veselības ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu. Lai uzlabotu ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamību, no nākamā gada valsts budžeta tam septiņi miljoni eiro – tā ir daļa no nākamgad paredzētās papildu naudas 64 miljoniem veselības nozarei.
Lemjot, kam tiks nauda, Veselības ministrija lielāko uzmanību pievērsa medicīnas pakalpojumiem, uz kuriem ir garākās rindas. „4,5 miljoni ir rindu pie speciālistiem un izmeklējumiem [mazināšanai]. Tur ir dažāda veida speciālisti – acu ārsti, kardiologi, visi, pie kuriem ir šobrīd rinda, ir izvilkti kā prioritārie. Tur ir 22 tūkstoši papildu vizīšu, kas nākamajā gadā pieejamas iedzīvotājiem un 18 tūkstoši manipulāciju dienas stacionārā. Un otra sadaļa, kur ir divarpus miljoni, ir endoprotezēšanai,” stāsta veselības ministre Anda Čakša.
Tas attiecas uz visām slimnīcām, kas veic endoprotezēšanas operācijas, taču katrai atbilstoši tās kapacitātei būs savs papildu operāciju skaits.
Nākamgad plānotas papildu 1300 pacientu endoprotezēšanas operācijas.
Čakša norāda, ka rinda samazināsies būtiski un izdosies palīdzēt pacientiem, kuri bez endoprotezēšanas operācijas šobrīd nevar strādāt un viņu dzīves kvalitāte ir pasliktinājusies. Šobrīd rindā ir vairāk nekā 2000 pacientu, un jāgaida vairāk nekā divi gadi.
Par plānoto septiņu miljonu novirzīšanu ambulatorajiem un stacionārajiem veselības pakalpojumiem valdības sēdē atbalstoši izteicās labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"): „Līdz ar to savlaicīga diagnosticēšana un savlaicīga pakalpojumu sniegšana novērš šādas lietas. Mēs esam izlases kārtā pētījuši invaliditātes piešķiršanu, un ļoti daudzos gadījumos invaliditāte tiek piešķirta tikai tāpēc, ka ir novēlota medicīniskās palīdzības sniegšana. Un šādi novirzīti līdzekļi ne tikai uzlabos pašu pacientu stāvokli, bet arī novērsīs invaliditāti.”
Ģimenes ārste Ilze Aizsilniece savukārt norāda, ka jāpriecājas arī par mazumiņu – jebkādu naudu, ko veselības nozarei papildu piešķir. Un par to, ka pacienti, piemēram, ar sirds asinsvadu un acu slimībām ātrāk varēs tikt pie ārsta.
Tajā pašā laikā tā ir ugunsgrēka dzēšana. Aizsilniece atgādina, ka veselības aprūpe tiek turēta finanšu trūkumā jau kopš 2008.gada: „Četrarpusmiljoni tā nav tik liela nauda, ja to sadalām uz visiem cilvēkiem, kam tās konsultācijas ir vajadzīgas. Es domāju, ka ministrija dara ko var [nav atšifrēts tālāk].”
Veselības ministre Anda Čakša norāda, ka no nākamā gada valsts budžeta projekta plānotā papildu nauda nākamajā gadā palīdzēs par 30% saīsināt rindas pie vairākiem ārstiem speciālistiem un dienas stacionārā.
„Mēs arī izvēlējāmies tās rindas, kas ir visgarākās, lai cilvēks tiešām tiek pie ārsta,” saka ministre.
Vai tas nozīmē, ka visas aktuālākās problēmas izdosies atrisināt? „Tos pašus šaurākos pudeles kaklus droši vien izdosies pavērt plašākus. Visas problēmas noteikti nē. Otrs – mums jārunā arī par daudzās vietās, kur pieliekam klāt pakalpojumu daudzumu jeb apjomu, mums jādomā, lai būtu ārsts, kas varēs strādāt, kas gribēs par valsts tarifu turpināt strādāt," norāda Čakša.
Vēl jāpiebilst, ka Saeima galīgajā lasījumā par nākamā gada valsts budžetu lems 23.novembrī.
Pašlaik,garākās rindas valstī ir uz operācijām pie acu ārsta – tur jāgaida pat astoņi gadi. Tieši šim mērķim – rindu mazināšanai pie visvairāk pieprasītajiem speciālistiem – Veselības ministrija tērēs septiņus miljonus eiro, jo slimnīcu valsts galvoto kredītu atmaksu pārņēmusi Finanšu ministrija.
Ministre gan atzīst, ka šī nauda neatrisina otru sāpīgāko problēmu, proti, mediķu algu jautājumu. Un, lai gan nauda operācijām, ambulatoriem un stacionāriem pakalpojumiem ir iedalīta, nav skaidrs, cik ārstu būs gatavi strādāt pēc pašreizējā tarifa.
