Papildina Vikipēdiju, veido Nacionālo enciklopēdiju

Daudzi izmanto virtuālo enciklopēdiju – Vikipēdiju, bet reti kurš to papildina ar jauniem rakstiem. Lai palīdzētu piepildīt Vikipēdiju arī nacionālajās valodās un veicinātu rakstu tapšanu,  Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji aicināti nominēt un savas valsts valodā aprakstīt 10 mākslas darbus. Kā pievienot tekstus Vikipēdijai, interesenti varēja uzzināt meistarklasē Latvijas Kultūras akadēmijā.

Vikipēdija, ko veido brīvprātīgie, lasāma 277 valodās. Angļu versija aizņemtu vairākus skapjus virtuālajā pasaulē, bet latviešu valodā - vien mazu plauktiņu.

“Vakar sasniedzām 68 tūkstošus rakstu latviešu valodā. Neviena drukātā enciklopēdija Latvijā ar tādu skaitu nevar lepoties. Ja runājam par angļu valodu, tad tie ir miljoni rakstu,” stāsta Latvijas Vikipēdijas kopienas pārstāvis, brīvprātīgais Mārtiņš Bruņinieks.

Vikipēdiju latviešu valodā regulāri papildina vien daži desmiti cilvēku. Kultūras akadēmijas darbnīcā brīvprātīgie mācās veidot un rediģēt tekstus. Ikdienā studenti izmanto ļoti daudz informācijas par mākslu un kultūru, un apgūtās prasmes ļaus šīs ziņas padarīt pieejamas citiem, kā arī uzlabot lielāko interneta enciklopēdiju latviešu valodā.

Kultūras akadēmijas studentes Linda Pūle un Ināra Šumeiko atzīst, ka Vikipēdija palīdz studijās un “ja pārbauda, tā savā ziņā ir mācīšanās un  informācijas iegūšana.”

Akadēmiskajās aprindās Vikipēdiju uzskata par apšaubāmu avotu. Daudzās pasaules augstskolās to lietot pat ir aizliegts. 

“[Vikipēdija ir] lāde, no kuras it kā vajadzētu pasmelties ārkārtīgi daudz vērtīgu zinību, un reizē tā  ir Pandoras lāde, no kuras  iziet daudz skandalozu lietu un neapstiprinātas informācijas. Zinu, jebkurš students, kurš sāk rakstīt referātu, kā uzziņas avotu izmanto Vikipēdiju. Un gudri ir tie studenti, kuri gūst iedvesmu no Vikipēdijas, lai tālāk meklētu ceļu uz zinātniskajiem tekstiem,” uzskata  Kultūras akadēmijas mākslas vēstures lektore  Zane Grigoroviča. 

Cilvēkiem ir vajadzīga uzticama informācija, un to  garantēs Nacionālā enciklopēdija, kas šobrīd top.

“Mums bija liels pārrāvums, iznāca padomju enciklopēdija, kas bija pēdējā universiālā, kurā bija par visu. Tā beidza pastāvēt, un  bija 20 gadus ik palaikam ieceres, ka vajadzētu … bet tas maksā naudu. Un enciklopēdijas ideja nebija prioritāte,” skaidro  Nacionālās enciklopēdijas projekta vadītājs Valters Šcerbinskis.

Redakcijā pavisam darbojas septiņi redaktori, kuri atlasa un rediģē rakstus, ko uzrakstījuši nozaru speciālisti un zinātnieki. Atšķirībā no Vikipēdijas, kur raksti ir anonīmi, Nacionālajā enciklopēdijā autors parakstīsies ar savu vārdu, tā uzņemoties atbildību, ka visi fakti ir pareizi.

Nacionālajā enciklopēdijā pagaidām ir 200 rakstu. To plānots pabeigt un izdot arī grāmatas formātā uz valsts simtgadi  - 2018.gadā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti