Ints Mednis, Pasaules dabas fonda pārstāvis un cilvēks, kas ik dienu Papes dabas parkā rūpējas par aptuveni 100 savvaļas zirgu un govju uzturēšanu, atceras – tādi plūdi, kādi pieredzēti šoruden, šajā teritorijā nav bijuši aptuveni desmit gadus.
Viņš aprēķinājis, ka ūdens līmenis šeit paaugstinājies par pusotru metru un palienes pļavas Papes ezera piekrastē ir pilnībā applūdušas.
Līdz ar to zālēdājiem nemitīgi nācās pārvietoties, lai atrastu nepieciešamo barību.
“'Tajās vietās, kur vasarā ganījās dzīvnieki - zirgi, govis, tur šobrīd ganās gulbji un nepilnu laiku arī zosis. Dzīvnieki šajā teritorijā dzīvo vairāk nekā 15 gadus, viņi vairāk vai mazāk ir šiem apstākļiem piemērojušies,” atzina Mednis.
Viņš norādīja, ka šobrīd ir paveicies ar laikapstākļiem, kad lielās lietavas ir beigušās. Tas nozīmē, ka barība neapplūdušajās ganībās ir pietiekoši pieejama un dabas parka darbiniekiem nav mākslīgi tā jāpiegādā, kā to šajā laikā ir sanācis darīt citus gadus.
“'Tiklīdz kā mēs šos zvērus sākam piebarot, viņi, tāpat kā jebkurš cits zvērs, piemērojas šīm barošanām un paši nemeklē barību,” skaidroja Mednis.
Bet otro Lejaskurzemē esošo savvaļas zirgu un govju ganību - Vītiņu pļavu, Grobiņas novadā – pārzinis Valdis Ķēde telefonsarunā trešdien norādīja, ka situācija ne ar ko neatšķiroties no citiem gadiem – ūdens līmenis teritorijā mainās ik pa stundām, taču stāvoklis nav kritisks. Tam piekrīt arī Grobiņas Hidroelektrostacijas darbinieki.
“Bija trīs reizes, kad ūdens līmenis pārsniedza normu, un katru reizi tika iesaistīti attiecīgie dienesti, kas informētu iedzīvotājus, kuri dzīvo upes tuvumā. Kritiska situācija tā nebija, bet nu līdz šim rudenī nekas tāds nebija pieredzēts,” atzina SIA ''Grobiņas HES'' valdes locekle Ginta Veidemane.
Dabas parku applūdušo teritoriju apsaimniekotājiem vai īpašniekiem nav iespējams saņemt Lauku atbalsta dienesta kompensācijas par plūdu sagādāto postu. To nākas segt no pašu kabatas.
Spītējot plūdiem, Papes dabas parka teritorijā šogad ir izdevies attīrīt pļavas no krūmiem vairāk nekā 20 hektāru platībā, kur turpmāk varēs saimniekot govis un zirgi.
