Latvijas Pašvaldību savienības ēkā notikušajā diskusijā par pansionātiem tieši nepietiekams darbinieku skaits tika uzsvērts kā viena no galvenajām problēmām. Īpaši izteikti tas jūtams veselības aprūpē, kas liedz nodrošināt pilnvērtīgus pakalpojumus. Viens no faktoriem, kas rada grūtības piesaistīt speciālistus, ir alga.
"Nav nekāds noslēpums, ka tas atalgojums ir vispār vidēji viens no zemākajiem valstī, ja mēs skatāmies pa profesiju grupām," atzina Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vadītājs Aldis Dūdiņš.
Runājot par darbiniekiem, pat neskatoties uz sociālo aprūpes iestāžu iniciatīvām, jauniešu interese strādāt šajos centros esot niecīga.
"Diemžēl mūsu personāla vidējais vecums ir ļoti tuvu mūsu klientu vidējam vecumam.
Tā kā es domāju, ka ļoti daudz būtu jādara sabiedrības līmenī jauno cilvēku iesaistei, piesaistei," sacīja sociālās aprūpes centra "Mežciems" direktore Solvita Rudoviča.
Vienlaikus pansionātu attīstību bremzē sabiedrībā arvien pastāvošie stereotipi par iestādēm. "Es domāju, ka te ir jārunā par tiem stereotipiem, kādi Latvijā joprojām ir spēkā. Jo ļoti daudzi arī Latvijā reizēm saka – tās jau ir nabagmājas. Nu, ne pavisam tā vairs nav. Ļoti sen jau tā vairs nav," sacīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Tieši stereotipi ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki valsts un pašvaldību pansionātu vietā izvēlas privātās iestādes. Izvēli gan ietekmē arī valsts un pašvaldību centru problēmas ar vides pieejamību, kā arī ar veselības aprūpes pakalpojumiem.
"Pie mums ir liels apjoms cilvēku, kas grib stāties pie mums un interesējas par mūsu pakalpojumu, jo mums ir štatā trīs ārsti, kas nodrošina veselības aprūpi un dinamisko kontroli mūsu iedzīvotājiem. Mums ir ārsta palīgi, kas ir pastāvīgi uz vietas. Mums ir māsas. Mums ir fizioterapeits, mums ir psihologs. Respektīvi, mēs cenšamies arī integrēt šo sociālo pakalpojumu ar medicīnu," pastāstīja privātā pansionāta "Rūre" vadītājs Kristiāns Dāvis.
Pašlaik Latvijas pansionātos kopumā mīt aptuveni 9000 senioru. Neskatoties uz minētajām problēmām, uz vietām sociālās aprūpes centros cer vēl vairāki simti cilvēku. Pēc Labklājības ministrijas sniegtās informācijas, tieši valsts un pašvaldību pansionātos uz vietām mērķē vairāk nekā 700 senioru.
