Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Savij Latviju vainagā – domubiedru aicinājums vīt vainagus

Intervija ar LTV Programmu direktori Ritu Rudušu

«Panorāmas» raidlaiks arī turpmāk būs plkst. 20; LTV norāda uz mediju uzrauga spiedienu

Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu raidījuma “Panorāma” raidlaiks arī turpmāk, pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī, būs plkst.20.00, informēja LTV. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) esot aicinājusi LTV neveidot papildu konkurenci komercmedijiem, ko LTV uzskata par mēģinājumu iejaukties redakcionālajā neatkarībā.

Paziņojumā medijiem LTV informēja, ka LTV pieņēmusi lēmumu arī pēc ārkārtējās situācijas beigām programmu veidot saskaņā ar martā pieņemtajām plānojuma izmaiņām. Tas nozīmē, ka arī pēc ārkārtējās situācijas beigām raidījums “Panorāma” katru dienu būs vērojams plkst. 20.00.

Lēmums mainīt raidījuma “Panorāma” raidlaiku LTV uzskata par izsvērtu un atbildīgu – tas darīts, lai vēl operatīvāk (pārceļot raidījumu pusstundu ātrāk) un visaptverošāk (izmaiņas ļāva pagarināt ziņu izlaiduma garumu) informētu sabiedrību. LTV atgādina, ka LTV kanāli atšķirībā no lielo komercmediju piedāvātā ir pieejami bezmaksas virszemes apraidē.

“Šobrīd mēs redzam no auditorijas datiem, no tā kā auditorija reaģē uz izmaiņām, ka šis ir pareizs lēmums ilgtermiņā,” norādīja LTV Programmu daļas direktore  Rita Ruduša.

Kritizē mediju uzrauga pausto

LTV norādīja, ka 6. maijā saņēmusi NEPLP priekšsēdētāja Ivara Āboliņa parakstītu vēstuli, kurā atsaucās uz mediju grupas “TV3 Group” pausto viedokli par izmaiņām LTV1 "prime-time" plānojumā. Vēstulē esot norādīts, ka sabiedriskās televīzijas “mērķis noteikti nav konkurēt ar komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem”, kā arī NEPLP aicinājusi “LTV savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un iespēju robežās atkārtoti izvērtēt jautājumu par ziņu raidījumu ētera laiku, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt vispusīgu un daudzveidīgu informāciju no dažādām programmām”.

NEPLP apgalvojumu par nekonkurēšanu LTV uzskata par mulsinošu, jo pat sabiedriskajā pasūtījumā ir noteikti sasniedzamās auditorijas mērķi, kuru sasniegšana bez godprātīgas un sekmīgas konkurences ir praktiski neiespējama. Lai arī vēstulē NEPLP apgalvo, ka “respektē LTV redakcionālo neatkarību un nekādā veidā nevēlās ietekmēt LTV kā sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus”, pārraugošās organizācijas aicinājums “neveidot papildu konkurenci” liekot to apšaubīt. Tas arī esot klaji nepieņemams, un

LTV to vērtē kā mēģinājumu iejaukties redakcionālajā neatkarībā.

LTV arī uzskata, ka NEPLP paustais demonstrē uzraugošās iestādes ieinteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.

“Ir pretruna tajā apgalvojumā, ka redakcionālā neatkarība tiek ievērota un pašā šīs vēstules faktā,” pauda Ruduša.

KP un EBU aizstāv konkurenci

Tāpat LTV par notikušo ir lūgusi Konkurences padomes (KP) skaidrojumu. Konkurences padome vēstulē esot paudusi, ka gan LTV, gan komerciālie plašsaziņas līdzekļi Konkurences likuma ietvaros uzskatāmi par tirgus dalībniekiem, kuri konkurē televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas tirgū un reklāmas izvietošanas tirgū televīzijā. Arī uz LTV darbību ir attiecināms Konkurences likuma regulējums.

Konkurences padome esot norādījusi, ka, “veidojot savu piedāvājumu tirgū, katram tirgus dalībniekam jārīkojas neatkarīgi un noteicošajam ir jābūt patērētāju (televīzijas skatītāju) preferencēm un izvēlei”. Tāpat Konkurences padome esot uzsvērusi, ka Konkurences likumā iestādēm, tai skaitā atvasinātām publiskām personām, ir noteikts aizliegums ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.

Konkurences padomes atzinumu LTV iesniegusi NEPLP.

“Tas konkurences neitralitātes princips jau nosaka, ka pēc būtības savā darbībā ir jāatturas arī no šādiem paziņojumiem, kas var lielākā vai mazākā veidā ietekmēt šo konkurences brīvību, vienlīdzīgu un godīgu konkurenci,” skaidroja Konkurences padomes pārstāvis Māris Spička.

LTV arī vērsās Eiropas Raidorganizāciju apvienībā (EBU), kuras ģenerāldirektors Noels Kurens atbildē LTV esot uzsvēris, ka neatkarība ir viena no būtiskākajām sabiedrisko mediju pamatvērtībām. Eiropas Padomes rekomendācijās par sabiedrisko mediju pārvaldību dalībvalstīs īpaši uzsvērta mediju neatkarība un autonomija programmu plānošanas jautājumos.

“Komercmediji sniedz neatsveramu pienesumu plurālismam, kas ir īpaši būtisks aspekts demokrātiskā sabiedrībā, tomēr komercmediju mērķus nevar salīdzināt ar sabiedrisko mediju misiju,” norādījis Kurens.

LTV ieskatā NEPLP rīkojusies pretrunā ar augstākminētajiem pamatprincipiem, un tas var īpaši kaitēt uzņēmuma konkurētspējai un graut uzņēmuma tēlu.

Latvijas Televīzijai kā tirgus dalībniekam nav jāpielāgojas komercmediju interesēm, uzsver sabiedriskais medijs. “Esmu to paudis iepriekš, tomēr vēlos uzsvērt vēlreiz –

mēs nekad nepakārtosim savu darbu komercmediju interesēm!

Sabiedriskajai televīzijai nav jāstrādā pēc “atlikuma principa” – mums ir jāstrādā sabiedrībai,” paziņojumā medijiem pauda LTV valdes loceklis Ivars Priede.

NEPLP sola respektēt LTV lēmumu

Padomes sūtīto vēstuli bija parakstījis tās priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, tomēr viņš no sarunas atteicās, aicinot vērsties pie Latvijas Televīziju atbildīgās padomes locekles Ievas Kalderauskas. Viņa uzsvēra, ka padome LTV lēmumu respektē.

“Mēs nekādā veidā nereaģēsim, nekādus rīkojumus vai vēstules neplānojam sūtīt, tas ir Latvijas Televīzijas vadības vai “Panorāmas” vadības lēmums. Es pieļauju iespēju, ka tas, ka mēs vispār tādu vēstuli sūtījām, to varēja pārprast, mēs to zināmā mērā atzīstam, bet šī vēstule tika sūtīta Covid-19 krīzes laikā,” sacīja Kalderauska.

Kā uzsver Kalderauska, tobrīd padomei šķitis īpaši svarīgi, ka sabiedrībai ir pieejams pēc iespējas daudzpusīgāks informācijas klāsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti