Grozījumus partiju finansēšanas likumā, kas paredzēja valsts naudu partijām, pieņēma 2010. gadā. Pirmo reizi to iedarbināja 2012. gadā pēc 11. Saeimas vēlēšanās.
71 eirocents par katru saņemto balsi ik gadus partijām, kas vēlēšanās ieguvušas vismaz 2% atbalsta, ja vien nav konstatēti kādi pārkāpumi.
Kopumā gadā tie ir vairāk kā 600 000 eiro.
Tomēr arī privāto ziedotāju loma joprojām ir liela, turklāt partiju finanšu rādītāji ļauj domāt – valsts nauda to praktiski nav mazinājusi, īpaši vēlēšanu gados.
Salīdzinot četrus gadus pirms valsts atbalsta un četrus gadus ar valsts naudu, vēlēšanu gados joprojām ziedotāju partijām kopumā dotie līdzekļi ir trīs līdz teju 6 miljoni eiro gadā.
Gados, kad nav vēlēšanu, privātie maksājumi partijām kopumā parasti nedaudz pārsniedz miljonu eiro. Uz šī fona valsts daļa ir neliela, un tās mazo ietekmi neslēpj arī partijas.
"Tas brīdis, kad mums bija uz kādu laiku pārtraukts šis valsts finansējums, neko diži īpaši mēs nejutām to. Protams, tas ir moments, kas partijai zināmos apstākļos palīdz vienu vai otru lietu izdarīt," saka ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
To, ka valsts sadaļa budžetā nav galvenā, atzīst arī "Vienotībā".
"Diemžēl šīs finansējuma apjoms neatrisina nepieciešamību vēlēšanu kampaņās stāstīt par partiju programmu, stāstīt, kas ir partiju līderi, programmas, un kā lielākoties Eiropas valstīs, šīs sadaļa joprojām ir aktuāla. Bet tā aktuāla tiešām vēlēšanu kampaņu gados. Laikā, kad kampaņu nav, partijas ir daudz daudz neatkarīgākas no tā, ka ir nepieciešams privātais finansējums," skaidro “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Valsts naudu zaudēt, kas "Vienotībai" ir ap 140 tūkstoši gadā, gan jebkurā gadījumā būtu sāpīgi, jo partijai tā esot ļāvusi izveidot trīs atvērtos birojus arī ārpus Rīgas.
"Sponsoru loma mazinājusies noteikti nav," tik vaļsirdīgs ir "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Viņaprāt, tas gan nav jāierobežo, taču varot padarīt atklātākus spēles noteikumus. Piemēram, ļaujot ziedot arī uzņēmumiem, jo to pārstāvji jau tāpat ziedo, tikai šīs saites nav acīmredzamas.
"Un tad varētu kādu laiku iztikt bez jebkādiem valsts piešpricējumiem partijām, paskatīties, kā tas veidojas," turpina Urbanovičs. "Citādi mums ir tāda hibrīdsituācija, ka valsts partijām dod naudu cerībā, ka partijas būs neatkarīgākas, bet partijas vienalga meklē ceļus šajā sacensībā uzvarēt citus tādus spēlētājus kā paši, un to var izdarīt, palielinot savu rocību, bet diemžēl nāk līdzi visādas atkarības."
Kā tieši un par ko partijas ar ziedotāju vienojas, Urbanovičs gan tik atklāti vairs nestāsta. Tomēr citās partijās uzsver, ka valsts nauda ir no svara, ja ir vēlme pēc iespējas mazināt atkarību no sponsoriem. To uzsver arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Tur uzskata, ka esošais regulējums sevi attaisno.
"Jo tad ir jāatceras, kādam mēŗkim budžeta finansējums tika piešķirts, un tas tik piešķirts kā līdzfinansējums, lai partijas varētu segt tekošos izdevumus – telpu īre, grāmatveža izdevumi. Līdz ar to mērķis ir sasniegts – tekošos izdevumus politiskās partijas no šiem valsts budžeta līdzekļiem var segt," norāda KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga.
Birojā gan atzīst, ka, iespējams, būtu lietderīgi veikt padziļinātu pētījumu par to, vai un kā valsts atbalsts mainījis politisko partiju atkarību no naudas devējiem, tostarp, vai tie neuzvar iepirkumos, netiek likti amatos un tamlīdzīgi; šobrīd tāda pētījuma nav.
Politologs Ivars Ījabs gan nelolo ilūzijas, ka šajā ziņā daudz kas būtu mainījies, atgādinot, ka ne par velti no politiķu puses tika izraudzīts šis partiju finasēšanas modelis, lai gan savulaik tika apspriesti arī citi.
"Viens, piemēram, bija pa reģioniem stāsts, kas diezgan bieži tiek darīts, ka tu dod valsts finansējumu proporcionāli tam, ko pati partija salasa, kaut kādā veidā ierobežo tos privātos līdzekļus, ja tu ņem valsts līdzekļus un tā tālāk. Nu, Latvijā mēs izšķīrāmies par variantu, kas patiesībā neierobežo nekādā veidā piesaistīt privātos līdzekļus, jo, nebūsim naivi, tās attiecības ar sponsoriem vienmēr ir ļoti tuvas un personiskas, un intīmas, un līdz ar to, nu kādā veidotu viņus atšūsi," skaidro politologs.
Tādēļ, viņaprāt, valsts naudas piešķiršana attaisnojusies tikai daļēji. Par jaunām izmaiņām likumos tuvākajā laikā politiķi gan nerunā. Atsevišķas izmaiņas gan virza KNAB. Bet tas saistīts ar stingrākiem noteikumiem pašiem ziedotājiem, nosakot ziedojumu ierobežojumus, lai neiznāktu, ka partijai tiek atdots pēdējais krekls jeb nauda, kuras cilvēkam saskaņā ar viņa oficiālajiem ienākumiem nemaz nav.
