Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pasūtītajā pētījumā, ko veica starptautiskie eksperti, iekļautas 150 zinātniskās iestādes. Tās 22 institūcijas, kurām ielikts viens punkts, būtu jāslēdz. Zemu vērtējumu saņēmuši arī lielo universitāšu institūti.
RTU ir lielākā un vecākā inženierzinātņu augstskola Latvijā, taču izvērtējumā tā nav iekļuvusi 15 izcilnieku skaitā. Universitātē par to ir pārsteigti. Pagaidām redzamas tikai atzīmes, bet pagaidām nav zināms, kas zem tām konkrēti slēpjas. „Mums ir institūti, kuriem ir ļoti daudz labu publikāciju, viņiem augsta doktorantu aizstāvēšanas efektivitāte, bet novērtējums ir tāds pats kā institūtiem, kuriem šo publikāciju nav. Līdz ar to, lai varētu tālāk strādāt un pieņemt praktiskus lēmumus, ko darīt, ir jāsaprot, kā veidojies viens vai otrs skaitlis,” saka RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna.
RTU ir 42 zinātniskie institūti. Daudzi saņēmuši vien apmierinošu vērtējumu - divus punktus. Bet seši institūti novērtēti kā vāji - ar vienu punktu.
Kā uzsver augstskolā, ja vērtējums notiktu tagad, aina būtu citāda, jo jau gadu kā institūtu skaits ir samazināts. „Visi institūti ir apvienoti vienā lielā universitātē. Un ir viens zinātniskais institūts – RTU. Un ir viena aģentūra - Neorganiskās ķīmijas institūts,” norāda Juhna.
Te ir kā sportā - dažādas svara kategorijas nevar vērtēt ar vienu mērauklu. Vērtēšanas kritēji nebija objektīvi - tā domā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), kuras institūti novērtēti ar diviem un vienu punktu. „Lauksaimniecības zinātne ir orientēta uz nacionālo problēmu risināšanu un tas finansējums ir galvenokārt nacionāls. Un te tika vērtēts vairāk starptautiskie projekti. Starptautiskā ekselence lauksaimniecībā nav tik izteikta kā matemātikā un fizikā,” skaidro LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža.
Arī LLU domā par institūtu apvienošanu. Taču augstskolā uzsver - var jau apvienot, bet diez vai tas uzlabos situāciju zinātnē, kur, kā atzīst paši vērtētāji, valsts atvēl dramatiski mazu finansējumu. RTU piekrīt ekspertu ieteikumam, ka Latvijā pastāvošais zinātnes un izglītības nodalījums ir problemātisks, līdz ar to doktorantu skaits ir krietni mazāks nekā citās valstīs. „Iespējams tas ir tas, kāpēc novērtējums, zinātniskā kapacitāte nepietiekama. Bet doktorantūru var attīstīt tikai ar valsts naudu... Skaidrs, ka jaunie zinātnieki atrod citas iespējas,” saka RTU zinātņu prorektors.
Ja mehāniski kopā saliks divus sliktus vai vājus institūtus, kur maz doktorantu, diez vai vietā radīsies kas izcils. Zinātnisko kapacitāti var celt, vienīgi palielinot jauno pētnieku - doktorantu – skaitu un piesaistot finansējumu.
Savukārt bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kura laikā izvērtējumi sākti, nepiekrīt apgalvojumam, ka to kritēriji ir neobjektīvi. Kopš 2012.gada rudens, kad Ministru kabinets apstiprināja izvērtējumu metodoloģiju, tā bijusi publiska, norāda Ķīlis. Turklāt tā esot izmantota arī vairāk nekā desmit citās valstīs. Pētījums veidots tā, lai maksimāli norobežotos no vietējās ietekmes. Tāpat cilvēki, kas vērtējumu ir veikuši, esot ārkārtīgi augstas raudzes, uzsvēra Ķīlis.
Pētījumā esot piedāvāts izvērtēt visu, ko institūti darījuši no 2006. līdz 2011.gadam, kā arī pēc viņu pašu ieskata vērtēta arī darbība 2012.gadā. „Tas lielā mērā ir bijis pašu institūtu ziņā, kādā veidā sevi piedāvāt, proti, viena daļa ir pašvērtējumi par šo periodu visiem vienādi un tas, ko var sniegt par 2012.gadu. Man liekas, tas ir maksimāli daudz – septiņu gadu darbs,” norādīja Ķīlis.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija pasūtījusi plašu un dārgu pētījumu, lai objektīvi izanalizētu situāciju Latvijas zinātnē. Ministrija iepriekš publiskoja tikai izcilniekus, bet par tiem, kuri saņēmuši viszemāko vērtējumu, nebija zināms.
