Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) Profilakses nodaļas priekšnieks Egils Vidriks sarunā ir emocionāls. Cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības, gadījumos, ja miesas bojājumi nav tik smagi, lai sekas būtus ilgākas par nedēļu, palīdzēt nevar. Un tikai tādēļ, ka par katru cietušo, ko nosūta uz ekspertīzi, policijai jau tā savā plānajā makā jāmeklē 41 lats un 67 santīmi. Gadā tam vajadzētu ap 10 tūkstošiem latu.
„Bijām pārsteigti, kad saņēmām vēstuli no tiesu medicīnas ekspertīžu centra, ka šis ir maksas pakalpojumus un, kā norāda adresāts, maksas pakalpojums ne tikai pašvaldības policijai, bet arī Valsts policijai,” atklāj RPP Profilakses nodaļas priekšnieks Egils Vidriks.
Cēlonis tam meklējams šeit, Ministru kabinetā. Izrādās ministri un ierēdņi, grozot vienus normatīvos aktus, nav izlabojuši citus. Proti, savulaik arī par maznozīmīgiem bija kriminālatbildība. Tad kārtību mainīja un piemēroja administratīvi atbildību. Taču piemirsa, ka ministru kabineta noteikumos par valsts tiesu medicīnas ekspertīzi jānosaka, ka arī administratīvā pārkāpuma gadījumā gadījumos cietušie pēc policijas lūguma jāpārbauda bez maksas.
Ekspertīžu centrs caur pašvaldību ministriju par maksas piemērošanu šī gada 7. jūnijā lūdzis informēt visas pašvaldības. Tikmēr pašvaldību policijā ekspertīzes nodrošināšanai mēģina atrast radošus risinājumus.
„Mēs viņus vedam pie valsts policijas kolēģiem, kuri, nu teiksim tā ne īpaši likumīgi ierosina lietu par krimināllikuma pantu, pat ja nevarētu būt, bet nu aizdomas ir aizdomas un balstoties uz krimināllikuma pantu nosūta uz ekspertīzi, šādas ekspertīzes jāveic pa velti un saņemot atzinumu, ka nav krimināllikumā paredzētais miesas bojājumu apmērs, tad izbeidz krimināllietu un ierosina administratīvā pārkāpuma lietu un cenšas pieņemt lēmumu,” stāsta Vidriks.
Veselības ministrijā (VM), kuras pārziņā ir tiesu medicīnas ekspertīžu centrs, atzīst, ka maksas pieprasīšana tik tiešām notikusi.
„Iepriekšējos gadus, kad šis regulējums jau bija stājies spēkā Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrs nepiemēroja šo regulējumu un neprasīja policijai maksu. Vienkārši nokļūstot diezgan spiedīgos finanšu apstākļos, ekspertīžu centrs, kā jebkura institūcija sāka meklēt papildu finansējumu un viņi konstatēja, ka ir iespēja prasīt naudu saskaņā ar viņu cenrādi ,” skaidro VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Tā gan nepalikšot ilgi. Pēc tam, kad policijā sāka protestēt, ministrijā secināts, ka tomēr neļaus centram šādu maksu pieprasīt un ar policiju tiks slēgts īpašs sadarbības līgums par to, ka tai maksāt nevajadzēs.
Arī Iekšlietu ministrijā apstiprina - sadarbībā ar Veselības ministriju situācija tiks labota. Tur skaidro - virzot pārmaiņas par kriminālo un administratīvo atbildību, neesot iedomājušies, ka policijai varētu prasīt papildu samaksu, jo ekspertīžu apjoms pēc būtības nemainās un to varēja veikt līdz šim centram piešķirto valsts finansējumu.
