Panorāma

Vēsture "Panorāmas" videoarhīvos

Panorāma

Adventa laiks nāk ar cerību

Zolitūdes mācības un secinājumi

«Panorāma»: Otrpus Zolitūdes traģēdijas norobežojuma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Kadri, kas filmēti iekšpus žogam, atklāj nianses un lietas, ko iedzīvotāji no ielas nemanīja. Glābšanas operācija, kas ilga 93 stundas un 54 minūtes. Darbs uz spēku izsīkuma robežas, kam sekoja neskaitāmas TV kameras un cilvēki... 

Kadri, kas filmēti iekšpus žogam, pie pašas ieejas „Maximā", atklāj nianses un lietas, ko iedzīvotāji no ielas nemanīja. Redzams, kā bruņoto spēku karavīri ierīko teltis.

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes vadītāja vietnieks Mareks Silovs bija viens no glābšanas darbu vadītājiem. Jautāts par armijas iesaistīšanu, saka - labi, ja šādos brīžos ir papildspēki.

„Viņi mums visu šo glābšanas darbu laikā aizmugures nometni nodrošināja, kur varējām nolikt vīrus atpūsties, bija teltis, tur varēja paēst. Un bija atsevišķas dienas, kad viņi mums deva pārtiku," stāsta Silovs.

Igaunijas ugunsdzēsēji glābšanas darbos gan nepiedalījās, bet gan atbrauca vērot un mācīties, jo arī Igaunija ar tik lielu traģēdiju nav saskārusies.

„Paralēli tika veidotas vēl ejas. Atbrīvojot braucamos ceļus, lai varētu dzīt iekšā mazos iekrāvējus un būvgružus vest ārā. To darījām līdz brīdim, kad aizrakāmies līdz grīdai, kura no trieciena bija diezgan būtiski deformējusies. Pieņēmām lēmumu iekšā tehniku nesūtīt un izmainījām taktiku. Lika iekšā konteinerus un cēla ārā," norāda Silovs.

Ja sagrūst paneļu māja, starpsienu bloki veido tukšumus - telpu izdzīvošanai. Šeit tādu tukšumu tikpat kā nebija.

Pirms otrā un trešā nogruvuma nebija nekādu raksturīgu pazīmju, kas liecinātu par gaidāmām briesmām. Nebija ne kraķšku, ne svārstību," skaidro glābējs, noraidot pārmetumus par nespēju paredzēt nogruvumus. 

"Sākotnējā informācija, sajūta bija, ka bojāts dēļ sprādziena, nevis vājām konstrukcijām. Gājām iekšā visi virsnieki. Visus instruēja: vērojam konstrukcijas, strādā divi, trešajam galva augšā. Visas instrukcija tika dotas, konstrukcijas tika ievērotas."

Redzot glābēju pašaizliedzīgo darbu Zolitūdē, daudzi iedzīvotāji pauž neizpratni - kā var būt tik mazs atalgojums? Glābēja vidējā stundas likme ir 2,94. Mēnesī nopelna vidēji 300 latus uz rokas. Glābšanas dienests vairākkārt griezies valdībā, taču līdz šim pie lielāka atalgojuma tikuši mediķi, pedagogi. Valdība sola prēmēt visus glābējus, kas strādāja Zolitūdē. Top koncepcija kā palielināt ugunsdzēseju algas no 2016.gada.

Pateikšu tā ļoti skumji, bet VUGD sava mācību poligona nav. Šis ir jautājums, kas tiek cilāts gana sen. Bet vienmēr ir bijusi kaut kādi argumenti un finansējums ejums tam netiek atrasts. Poligons būtu vajadzīgs," uzsver Silovs. „Man baigi negribētos, ka tagad tas tiktu pasniegts tā, ka poligona nav, glābēji neko nemāk darīt. Tā ar gluži nav. Puiši māk."

Ugunsdzēsības koledžai ir pielāgotas mācību telpas un konteineri, kur var radīt atbilstošu vidi un sajūtas. Ir daudz teorētiskā materiāla un video no kā mācīties.

„Ir dažādi notikumi, bet darbības veidi ir stipri līdzīgi. Oļi, bruģis, smiltis, Jāstrada ar lāpstu, ko vēl speciāli mācīties, to mēs varam izdarīt. Pacelt paneli ar hidrauliskiem instrumentiem, to mēs mākam, tas nav sarežģīti, labi, ikdienā nebijām saskārušies ar celtņa operatoriem, bet tas bija piecu minūšu laikā, un ļoti ātri mēs sastrādājāmies," skaidro Silovs.

Visas glābšanas darbu izmaksas vēl nav zināmas. Tās sedz no valsts un pašvaldības budžeta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti