Gundega Lapiņa, Solvita Glaudāne un Ilze Freimane ir tiesneses lietā, kur uz apsūdzēto sola sēdās bijušais Jūrmalas mērs. Vēlāk nāca gaismā, ka tiesneses Freimane un Glaudāne laikā, kad to nedrīkstēja darīt, taisījušas nolēmumus citās lietās. Krimināllikums to aizliedz. Tā bija iespēja Munkevica advokātiem, jo trīs gadus ilgusī tiesvedība tagad jāatsāk, kas nozīmēs arī mīkstāku sodu.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka arī trešā tiesnese - Gundega Lapiņa - šajā laikā pieņēmusi citus lēmumus. Piemēram, rakstveidā 21.janvārī civillietā noraidīja pieteikumu par pretprasību, 22.janvārī atteica pieņemt pieteikumu citā civillietā un 22.janvārī krimināllietā nolēmusi nozīmēt izskatīšanas datumu. Par līdzīgiem pārkāpumiem sodītas abas viņas kolēģes: Glaudānei tas maksāja amatu, Freimane tika pie mīkstāka soda - rājiena.
Pati Lapiņa saka, ka to īsti neatceroties: „Man par to publiski paužams nav nekas. (..) Es neatceros. (..) Apgabaltiesa blakuslēmumā jau ir pateikusi par abām tiesnesēm.”
Lapiņas tiešā priekšniece, Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja Svetlana Beļajeva uzskata, ka šī lieta ir pabeigta ar Rīgas apgabaltiesas blakuslēmumu par tiesnesēm Glaudāni un Freimani. „Šo apstākļu izklāstu es pirmo reizi dzirdu no jums,” saka Beļajeva, norādot, ka viņai neesot informācijas par trešās tiesneses rīcību.
Ziņas par rezolūcijām un citām darbībām, ko tiesnesis izdara savās lietās, pieejamas tikai pašiem tiesnešiem, kas lieto Tiesu informācijas sistēmu. Tāpēc var diezgan droši apgalvot, ka par abām pārējām tiesnesēm ziņoja savējais – kāds, kam ir piekļuve sistēmai. Taču tad, kad tas kļuva publiski zināms, trešā tiesnese pārbaudīta netika. „Iet un pārbaudīt kādu citu tāpat, ziniet, nu tas tā nenotiek,” saka Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja. Viņa arī nesola pārbaudīt LTV sniegto informāciju.
Citāda attieksme pret jaunajiem faktiem ir Tieslietu ministrijā, kur sola vērtēt situāciju. Ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina gan norāda, ka šis gadījums parāda daudz plašāku problēmu.
Proti, pašu tiesnešu vidū nav vienotas izpratnes, ko tieši nozīmē jēdziens “tiesu apspriedes noslēpums”.
Ir tiesneši, kas sprieduma taisīšanas laikā nevienu dokumentu neparaksta, bet ir tādi, kas paralēli dara citus darbus - nozīmē tiesas sēdes, pieņem citus nolēmumus. „Ir dažādas izpratnes, kā izprast un piemērot šo noslēpumu. Tā ir diskusija, mēs ceram, ka disciplinārtiesa mums palīdzēs saprast,” saka Kucina.
Tieslietu ministrijā nesen sanāca darba grupa, lai diskutētu par šo jautājumu. Vienotas nostājas nebija. Tagad tiek gaidīts 27.februāris, kad būs pieejams disciplinārtiesas lēmums par tiesnesi Freimani. Tā kā viņa saņēma maigāku sodu - rājienu - iepriekš disciplinārkolēģijas prasītajai atstādināšanai, visticamāk, arī tiesa šos apstākļus redz dažādi.
Varētu būt gaidāmi arī likuma grozījumi, skaidri nosakot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt paralēli sprieduma rakstīšanai krimināllietā, tādējādi pieliekot punktu pašreizējai interpretācijai.
