Ne reizi vien sociālajos tīklos manāmi cilvēka cieņu aizskaroši ieraksti. Nereti tos var klasificēt kā naida runu – izteiksmes veidu, kas ne tikai aizskar citu cilvēku cieņu, bet arī spēj izraisīt tālejošas sekas – sašķelt sabiedrību vai galējos gadījumos pat izraisīt vardarbību.
Februāra sākumā Zemgales rajona tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem kādam sociālo tīklu komentētājam.
Persona, paužot savu nepatiku pret homoseksuālu pāri, zem viena no ierakstiem sociālajos tīklos atstāja komentāru trīs vārdu garumā un pievienoja ieroča emocijikonu. Tiesa lēma, ka šis personas viedoklis ir vērsts uz naida un nesaticības izraisīšanu.
Bet Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 19. janvārī kādam vīrietim piemēroja 200 stundu piespiedu darbu par darbībām, kas vērstas uz rasu naida un nesaticības izraisīšanu.
"Atrodoties savā dzīvesvietā un lietojot savu mobilo telefonu, pieslēdzās sociālā tīmekļa portālam "www.twitter.com", pieslēdzās pie video ieraksta, kurā redzams, kā melnādainie cilvēki uzbrūk baltādainam smagās automašīnas vadītājam. [Persona] publikācijai pievienoja un tādējādi publiskoja interneta vietnē komentāru: "Blin, tie nig* ir jāšauj."," noziegumu aprakstīja tiesnese Signe Grīnberga.
Viņa norādīja, ka Latgales priekšpilsētas tiesā par šādu noziedzīgu nodarījuma izdarīšanu kāds tiek sodīts pirmo reizi.
Nevalstiskās organizācijas "Latvijas Cilvēktiesību centrs" direktore Anhelita Kamenska pastāstīja, ka arvien biežāk interneta naida runas paudējus sauc pie atbildības.
"Parādās arvien vairāk lietu, kur persona tiek sodīta par homofobisku naida runu. Tad tā tendence, kas iezīmējās, ka personas tiek sodītas ar piespiedu darbiem no 150 līdz 200 stundām. Un tad arī šīs personas nonāk probācijas dienesta uzraudzībā," stāstīja Kamenska.
Sevišķi naida runa esot pieaugusi pandēmijas laikā.
"Saistībā ar Covid-19 ir dažādas konspirācijas teorijas, viltus ziņas, kas arī vairo neiecietību. Pēdējo mēnešu laikā Latvijā, vismaz pēc mūsu novērojumiem, izteikti dominē homofobiska naida runa, un tas droši vien ir saistīts ar iekšpolitiskiem jautājumiem – konkrēti Satversmes tiesas spriedumu par viendzimuma pāriem," norādīja Kamenska.
Cilvēktiesību centra direktore pastāstīja, ka iedzīvotāji arvien vairāk sākuši ziņot par manītu naida runu internetā. Savukārt arī sociālie tīkli ievieš automātiskus rīkus, kas pēc atslēgvārdiem atpazīst naida runu. Tiesa gan, ka nereti tiekot izdzēsti ieraksti, kuri, saprotot kontekstu, nav vērsti uz naida kurināšanu.
Pēc Kamenskas teiktā, valstī trūkst vienotas institūcijas, kas nodarbotos ar naida runas monitoringu.
"Nav sajūtas, ka ir viena valstiska pieeja šī jautājuma risināšanā," viņa sacīja.
Valsts drošības dienests (VDD) ir viena no institūcijām, kas izmeklē naida runas gadījumus. Pērn dienests sāka četrus kriminālprocesus par darbībām, kas vērstas uz naida runu, vienu kriminālprocesu par draudiem īstenot terorismu, bet vēl vienu par pret valsti vērstu aicinājumu.
Dienests rakstiskā vēstulē skaidroja:
"VDD uzsāk izmeklēšanu tikai tādos gadījumos, kas ir saistīti ar iespējamu apdraudējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm, piemēram, ja tiek konstatēts, ka komentāra autors ir ekstrēmi vai radikāli noskaņota persona. Savukārt citi tā dēvētās naida runas gadījumi ir Valsts policijas kompetences jautājums. Informatīvajā telpā identificējot gadījumus, kas nav saistīti ar iespējamu apdraudējumu valsts drošībai, VDD pēc piekritības nosūta informāciju par tiem Valsts policijai."
Arī VDD norādīja, ka tieši pandēmijas laikā konstatēts agresīva satura komentāru daudzuma pieaugums.
Par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu Valsts policija 2019. gadā sāka astoņus kriminālprocesus, bet pērn divreiz vairāk – 16.
