4. studija

Kas notiek, ja rudens lietavu laikā sāk renovēt zemes ceļu

4. studija

Vai Covid-19 testu var aizstāt ar jauno - kanalizācijas analīžu - metodi?

Cik daudz plastmasas mēs patērējam kopš sākusies pandēmija?

Pārtikas plēvi Covid-19 laikā izmanto vairāk; kopējā atkritumu daudzumā tā aizvien ir niecīga daļa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kopš pavasara pircējiem pašiem maisiņos vairs nav jāsver, piemēram, cepumi. To jau ir izdarījis veikala personāls. Tieši tāpat katra smalkmaizīte ir ietīta atsevišķi pārtikas plēvē. To nosaka drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai,  un tirgotāji pārtikas plēvi izmanto daudz vairāk, taču kopējā atkritumu daudzumā tā aizvien ir niecīga daļa, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.

Pircēji faktiski jau ir pieraduši, ka smalkmaizīti var paņemt bez standziņām, jo tā ir ietīta pārtikas plēvē. Savukārt rieksti ir sasvērti kastītēs, atliek tikai izvēlēties piemērotāko daudzumu.

To, ka videi tiek nodarīts pāri, kopš marta katru bulciņu ietinot pārtikas plēvē, apzinās arī tirgotāji, godprātīgi pildot Covid-19  ēras sākumā pieņemtos drošības noteikumus un vienlaicīgi cerot, ka šādam risinājumam nav ilgtermiņa nākotnes.

“Diemžēl šie papildu nosacījumi atstāj nospiedumus vidē. Tas ir papildu iepakojums. Papildu izmaksas. Papildu darbaspēks. Jo katru bulciņu, ko tikko uzcep, atsevišķi jāiepako plēvē, tas prasa papildu darba resursus cilvēkiem,” atzina SIA “Maxima Latvia” komunikācijas vadītāja Liene Dupate – Ugale.

“Iespēju robežās cenšamies izmantot videi draudzīgu iepakojumu. Jo tas ir svarīgi, šis vides jautājums. Visoperatīvāk to bija izdarīt ar to, kas tajā brīdī bija pieejams – pārtikas plēve vai kastītes,” skaidroja Liene Dupate – Ugale.

Lai arī tirgotāji, piemēram, pārtikas plēvi izmanto divreiz vairāk, nekā tas bija pirms pandēmijas laika, no atkritumu apsaimniekotāju skatupunkta, pārtikas plēves daudzums uz visu atkritumu fona tāds nieks vien ir arī tagad.

“Ja mēs skatāmies uz tās plēvītes daudzumu, atkritumu apjomu, tad plēvīte ir maza un viegla, Uz 5000 tonnu atkritumu tie orientējoši ir 100 kilogrami plēvīšu, ko saņemam,” skaidroja SIA “ZAOO” pārstāve Zane Leimane.

Tomēr salīdzinoši vieglajai pārtikas plēvei ir cits būtisks mīnuss.

“Šī plēve pēc būtības būtu pārstrādājama, bet viņa ir ar pārtikas piejaukumu, un to mums vairs pārstrādātājs neņem, tas traucē pārstrādei,” atzina Zane Leimane.

Tomēr pandēmijas apstākļu izraisītais atkritumu daudzums ir iespaidīgs, atzīst Zemkopības ministrijā. Kad vēl nebijām nonākuši pie otrā ārkārtas situācijas sliekšņa, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Pārtikas veterinārā dienestu, ražotājiem un tirdzniecības pārstāvjiem sagatavoja labās prakses vadlīniju projektu, kur pastiprināta uzmanība tiktu pievērsta obligāto vispārējās higiēnas prasību ievērošanai, ko šobrīd tirgotāji, protams, dara. Taču vadlīnijas kalpotu kā palīgs uzturēt nepieciešamo kārtību pašapkalpošanās zonās, kur pircēji atkal varētu paši iebērt maisiņos pirparkūkas, un bulciņas būtu bez caurspīdīgās plēves.

“Dezinfekcijas līdzekļu lietošanai, attiecīgi pareizai fasēšanas rīku - lāpstiņas vai kausiņi, standziņas izmantošanai, aicināšana ievērot 2 metru distanci tāpat regulāri,” vadlīnijās iekļauto uzskaita Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cirsis.

Tomēr notikumi saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā krasi mainījās uz slikto pusi, tāpēc par iespēju iepirkties kā vecos labos laikos - pirms pandēmijas, var atkal aizmirst.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti