Bet jau vēlāk, pandēmijai turpinoties, karjeras konsultantu klientu lokā bijuši arī cilvēki, kuri nevakcinējās pret Covid-19, tādēļ bija spiesti domāt par darba maiņu. Latvijas Radio devās noskaidrot, kādas aktualitātes karjeras konsultāciju jomā nesusi pandēmija un arī šis laiks, kad slimība jau atkāpjas.
Svarīgs arī emocionālais atbalsts
Visbiežāk pie karjeras konsultanta iedzīvotāji dodas brīdī, kad kļuvuši par bezdarbniekiem. Tā novērojusi Nodarbinātības valsts aģentūras Limbažu filiāles karjeras konsultante Ramona Kočāne.
Piemēram Covid-19 laikā cilvēkus interesējis, kā sagatavot savu CV vai kā sagatavoties darba intervijai. Tomēr gana bieži cilvēki interesējas arī par citām iespējām, piemēram – tālākizglītību, lai vairotu savu vērtību darba tirgū – tās bijušas aktualitātes arī pandēmijas laikā, kad šķietami daudz kas apstājies.
“Tāpat cilvēki turpināja domāt par savu karjeru, par izglītības iespējām. Viņiem radās jautājumi – ko tad man vajadzētu mācīties, kas pieprasīts darba tirgū,” stāsta Kočāne.
“Palīdzēt arī saprast, ko nozīmē uzsākt šo apmācību, kas vajadzīgs, nepieciešams. Un trešā tēma, kas visu laiku ir aktuāla un kovida laikā varbūt pat vairāk – pieprasījums pēc psihoemocionālā atbalsta.”
Meklēja darbu, kur var strādāt bez Covid-19 sertifikāta
Kočāne izceļ kādu pandēmijas laikam unikālu situāciju, kas iedzīvotājus vedusi pie karjeras konsultanta pārskatīt iespējas strādāt citā nozarē – un tā bija nevēlēšanās vakcinēties, proti cilvēki, kuri nevakcinēšanās dēļ nevarēja turpināt darbu savā ierastajā nozarē vai profesijā, bija spiesti pārorientēties un meklēt darbu, kuru var darīt bez vakcinācijas sertifikāta.
Savukārt karjeras konsultante un Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas vadītāja Inta Lemešonoka saka – ne tik daudz pandēmija, kā 21. gadsimts kā tāds ievieš izmaiņas karjeras konsultāciju jomā.
Cilvēki ir drosmīgāki un arī lielākā vecumā gatavi kam pavisam jaunam. Pie speciālista nāk kā 25, tā 50 gadus veci cilvēki un ļoti bieži ar karjeras konsultanta palīdzību mēģina atrast, kādā virzienā pārprofilēties.
“Ir cilvēki, kuriem apnīk kāda rutīna, ka nav piemērota viņu personības tipam. Un ļoti interesanti, ka pārprofilējas. Piemēram, no finansu jomas ir izvēlējušies savam personības tipam atbilstošu pilnīgi pretēju profesiju. Piemēram, skaistumkopšana vai pasākumu organizēšana. Bija arī gadījums, kad cilvēks ap 40 gadiem kļuva par medicīnas māsu,” stāsta Lemešonoka.
Apgūt jaunas iemaņas nekad nav par vēlu
Tāpat šo laiku raksturojot arī iedzīvotāju vēlme iegūt pirmajai augstākajai izglītībai neradniecīgu otro augststāko izglītību, un ar karjeras konsultanta palīdzību atrast profesiju, kurā tās abas var apvienot. Tikmēr Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas valdes locekle un karjeras konsultante Jolanta Priede skaidro – izņemot lielāku tūrisma jomas darbinieku pieplūdumu pirms gada, kopumā pandēmijas laiks milzu izmaiņas nav ieviesis.
Kopumā Priede novērojusi – jaunieši pie konsultanta ierodas, lai runātu par savām karjeras dzīves vēlmēm, bet pieaugušie speciālistu apmeklē, kad zaudēts ierastais darbs un kļūst skaidrs – trūkst iemaņu jauna darba meklēšanā.
“Liela daļa ir cilvēki briedumā, kas ir sapratuši, ka līdz šim dzīvē ir darījuši to, kas viņiem nesagādā ne prieku, ne gandarījumu, un ir gatavi pilnībā mainīt savu profesionālo dzīvi.
Tad ir tādi, kas ir iesprūduši savā profesionālajā izaugsmē un tad ļoti reti ir tādi, kas pie manis vēršās, lai es vispārīgi izstāstu, kas notiek Latvijas darba tirgū,” secina Priede.
Vēl viens klientu loks ir tādi, kas meklē padomu pirms sava biznesa uzsākšanu, taču Priede novērojusi pandēmijas laikā cilvēkos parādījušās lielākas bailes uzņemties šādu atbildību.
Apgūst angļu valodu un metinātāja iemaņas
Nodarbinātības valsts aģentūras nodrošinātajos neformālās izglītības kursos, profesionālajās apmācībās, kā arī transporta līdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācībā pērn piedalījušies ap 12 500 iedzīvotāju. Aģentūras pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs gan saka – tas ir mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, kad šādus kursus apmeklēja par četriem tūkstošiem iedzīvotāju vairāk. Par pieprasītākajiem kursiem stāsta Beļisovs:
“Kopumā pēdējos gados pieprasījums būtiski nav mainījies. No profesionālās apmācības cilvēki izvēlas apgūt lokmetinātāja kvalifikāciju. Loģistikas darbinieki ir pieprasīti. Pieprasīta ir programma “aprūpētājs”. Profesionālajā pilnveidē cilvēki bieži izvēlas projektu vadību un mazā biznesa organizēšanu. Un neformālajā izglītībā stabili augstu un topā ir angļu valoda. Saglabājās pieprasījums datorzinībās, tādās universālajās programmās.”
