Panorāma

Ar digitālo pratību cer aizraut daudzus

Panorāma

Panorāma

Narkoloģe: alkohols pašlaik ir pārāk viegli iegūstams

Pandēmijas laikā audzis alkohola patēriņš

Pandēmijas laikā alkoholiskos dzērienus lieto vairāk. Vairāk ir arī sūdzību par trokšņošanu un konfliktiem, secina policija. Īpaši Rīgā, kas tendencei sākusi meklēt risinājumus.

Patēriņa pieaugumu var redzēt Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajos datos. Salīdzinot šā gada jūliju ar iepriekšējiem gadiem, redzams lēciens pagājušajā gadā, kad Latvijā divas reizes izsludināja ārkārtējo situāciju un ar ierobežojumiem sadzīvoja teju ikviens.

Šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņš ir nedaudz krities – par vairāk nekā 9%. Tomēr grādīgās dziras lieto vairāk nekā vēl pirms Covid-19.

Valsts ieņēmumu dienests atsevišķi apkopo datus par alus apriti. Tie rāda, ka alus ir kļuvis iecienītāks, proti, gadu no gada to lieto vairāk. 2020. gadā pieaugums par 1%, bet šī gada jūlijā – par 2,6%.

Savukārt Centrālā statistikas pārvalde reizi trīs gados apkopo datus par to, cik daudz no saviem ienākumiem iedzīvotāji tērē alkoholiskajiem dzērieniem. Rīgā, salīdzinot ar Latviju kopumā, šiem mērķiem tērē par aptuveni diviem eiro mēnesī vairāk. Proti, 2019. gadā Rīgā tie bija 14 eiro, bet vidēji Latvijā 12 eiro.

Bet, ja paraugās uz to, cik gada griezumā tērēts tikai alkoholam, redzams, ka pilsētās alkoholam tērē vairāk. 2019. gadā tie bija vairāk nekā 85 eiro gadā pilsētās, bet 72 eiro – laukos.

Tikmēr Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna norādīja, ka alkohola patēriņš, ko reģistrē, neatspoguļo reālo situāciju. Mājsēde, restorānu un bāru slēgšana nopietni ietekmējusi iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumus – grādīgās dziras tiek biežāk lietotas dzīvesvietās, turklāt pat attālinātā darba laikā.

Liela problēma esot arī alkohola iegāde tiešsaistē un tā piegāde uz mājām. Lai atkarību raisošos dzērienus iegādātos, vairs nav vajadzības pat iziet ārpus savas dzīvesvietas.

“Sakarā ar to, ka liela daļa attālināti strādā, viņi arī var atrasties darba vietā reibuma stāvoklī. Viņš mājās var iedzert un turpināt strādāt. Līdz ar to ir ielaisti gadījumi ar smagām somatiskām slimībām. Es domāju, ka ilgtermiņā, ja turpināsim šādā veidā izplatīt, tirgot alkoholu un tas būs tik ļoti pieejams, kad mums pievedīs mājās alkoholu, tad neko labu mēs arī nesagaidīsim. Faktiski tas slogs uz veselības aprūpes sistēmu būs arvien lielāks,” norādīja Stirna.

Ārste atgādināja, ka alkohola radītās nelabvēlīgās sekas skar visu veselības aprūpi – pieaudzis psihožu, vardarbības ģimenē gadījumu, traumu skaits, un arī ceļu satiksmes negadījumi, kas izraisīti alkohola reibumā, kļuvuši biežāki. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt