Rīgas patversmēs šogad vairāk cilvēku
2019./2020. gada aukstajos mēnešos no 1. oktobra līdz 30. aprīlim Rīgā patversmes un naktspatversmes pakalpojumus izmantoja vidēji 591 persona mēnesī. Bet aizvadītā gada un šī gada aukstajos mēnešos – vidēji 668 personas mēnesī. Tātad vidēji mēnesī par 77 personām vairāk.
Skatot pēc dzimuma, vīriešu vidū pieaugums bijis mazāks – 7%, bet sievietes patversmi šajā ziemā apmeklējušas par 34% jeb par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Rīgas patversmes direktore Dagnija Kamerovska gan par šādu pieaugumu pārlieku nesatraucas, jo arī citus gadus esot bijuši dažādi kāpumi.
Šī gada kāpumam Kamerovska redz vairākus iemeslus: “Katru gadu ietekmē gan laika apstākļi, gan ekonomiskā situācija. Citreiz ir gadījuma darbi. Tagad, kā jūs zināt, bija dīkstāve, un varbūt kāds, kurš vēl virs ūdens bišķīt turējās, aizgāja pa burbuli un bija spiests atbrīvot dzīvokli un meklēt patversmi. Tie iemesli var būt ļoti daudzi un dažādi. Arī aukstais laiks. Arī tas, ka bija bišķīt vēsāks.”
Ļoti liels izaicinājums, kuru Dagnija Kamerovska sauc par „murgu, kuru grib aizmirst”, bija Covid-19 situācija ziemas mēnešos. Patversmēm krasi bija jāmaina darbība, tostarp jāpiesaista līgumpartneri, nodrošinot plašākas telpas patversmju iemītniekiem, lai viņi nedrūzmētos.
Vienu no saviem atbalsta centriem pārveidoja un patversmes vajadzībām pielāgoja arī biedrība „Latvijas Samariešu apvienība”. Agrākā tās īslaicīgās uzturēšanās mītne „Austra” nu uz laiku pārdēvēta par patversmi „Austra”. Tās vadītājs Edgars Grotāns stāsta – līgums ar Rīgas domi, lai patversmju iemītniekus izretinātu, noslēgts par 40 gultasvietām. Un šis mēnesis ir pēdējais, kad „Austra” strādā sev neierastajā profilā.
Iemesli nonākšanai patversmē
Kopumā Rīgas dome plāno pēc 1. jūlija sākt atgriezties ierastajā režīmā. Grotāns uzskata, ka
Covid-19 krīze patversmes meklēt likusi tiem, kuri jau arī pirms pandēmijas bijuši grūtībās, taču šo triecienu vairs nav spējuši izturēt.
“Es domāju, ka Covid-19 vienkārši ir eskalējis nedaudz tās problēmas, kuras jau gadiem cilvēkiem ir krājušās, un tie riski ir bijuši augsti. Covid-19 vienkārši [situāciju] saasinājis, un cilvēks ir palicis bez pajumtes, un tad attiecīgi viņš vērsās pēc palīdzības sociālajā dienestā,'' skaidro Grotāns.
Vai patversmju klientu skaita pieaugumu ietekmējusi arī ziemas mēnešos ieviestā komandantstunda? “O, jā! Katru rītu varējām saskaitīt, cik tad mums ir atvesti. Kādreiz jau arī, kā saka, ne pa tēmu – atveda kādu, kurš vienkārši bija kaut ko nokavējis vai noklīdis. Bet principā tos cilvēkus, kuri bija uz ielas, veda pie mums. Tas bija bailīgs periods, jo mēs jau nezinām, vai viņi ir [Covid-19] pozitīvi vai negatīvi,” atklāj Rīgas patversmes direktore Dagnija Kamerovska.
Rīgas domes Labklājības departamenta galvenais speciālists eksperts Aldis Strapcāns patversmes apmeklējuma pieaugumu saista jau ar minētajiem Covid-19 radītajiem ekonomiskajiem sarežģījumiem un auksto ziemu. Vienlaikus viņš uzskata – liela loma bijusi arī tam, ka Covid-19 pandēmijas smagākajā laikā patversmes strādājušas diennakti, un šis ārkārtas situācijas darba režīms, kas bez pārtraukuma nodrošina siltas telpas un maltītes, mazinājis bez pajumtes palikušo motivāciju atgūt zaudēto dzīvesvietu un darbu.
“Ilgāk uzturoties patversmē, mazinās motivācija kaut ko mainīt savā situācijā,
jo patversme jau nav dzīvesvietas risinājums ilgtermiņā. Tas ir tikai tāds īslaicīgs pasākums,” saka Strapcāns.
Novērst nonākšanu uz ielas
Viņš arī uzsver – pašlaik liels darbs tiek veltīts sistēmas izveidošanai, kura jau preventīvi novērstu pilsētas iedzīvotāju nonākšanu „uz ielas”. Arī Rīgas domes deputāts, sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs no partijas „Progresīvie” uzsver – pats svarīgākais ir veidot sistēmu, kura jau preventīvi sniedz atbalstu un palīdz „noturēties uz kājām” dažādos krīzes brīžos.
“Viena no formām, ko mēs šobrīd arī runājam ar “Rīgas namu pārvaldnieku”, būtu savlaicīgi uzzināt, vai cilvēkam parādi veidojas tādēļ, ka viņam ir kāda sociāla problēma, piemēram, ir zuduši ienākumi vai aizgājis tuvinieks, kurš pirms tam ir dotējis šo mājokli. Tad, ja apsaimniekotājs savlaicīgi par šo problēmu ziņotu, tad mums būtu iespējams novērst šo situāciju, ka cilvēks paliek bez mājokļa. Vai, ja cilvēks ir šķīries un tādēļ viņam šāda situācija ir radusies, iespējams, arī ir kādas atbalsta grupas vajadzīgas vai atbalsta programmas, vai speciālisti, kas viņam palīdz nostāties uz kājām savlaicīgi, pirms viņš vēl ir palicis bez pajumtes,” norāda Kleinbergs.
Jāpiebilst, ka nepareizs ir uzskats, ka patversmju iemītnieki un bezpajumtnieki teju vienmēr ir alkoholiķi un atkarību pārņemti cilvēki. Rīgas domes Labklājības departamenta sagatavotā informatīvajā ziņojumā iekļautā informācija liecina, ka, piemēram, aizvadītajā ziemā no 14 nosalušajām personām 8 alkohola klātbūtne nav atrasta. Alkohola klātbūtne atrasta mazākumam nosalušo katru gadu jau kopš 2013./2014. gada ziemas.
Savukārt nakts patversmju klientu vidū alkohola problēmas esot 44% apmeklētāju.
Tātad lielākā daļa patversmes klientu tur nonākuši tieši dažādu dzīves sarežģījumu dēļ.
