Pandēmijas dēļ nāksies vairāk ieguldīt, lai sabiedriskais transports Rīgā atkal kļūtu pievilcīgs

Pandēmija ievērojami mainījusi rīdzinieku pārvietošanās paradumus, mudinot biežāk dot priekšroku personīgajiem auto vai kādam nomas skrejiritenim, nevis braukt ar sabiedrisko transportu. Tādējādi finansiālās grūtības nav vienīgās, ar ko saskaras "Rīgas satiksme" – būs jāveic būtiskas pārmaiņas, lai sabiedriskais transports atgūtu savu pievilcību un līdz ar to arī pasažierus.

Pandēmijas dēļ nāksies vairāk ieguldīt, lai sabiedriskais transports Rīgā atkal kļūtu pievilcīgs
00:00 / 04:50
Lejuplādēt

Cilvēku skaits, kas izmanto sabiedrisko transportu Rīgā, pandēmijas laikā ir ievērojami krities gan ieviesto ierobežojumu dēļ, gan attālinātās dzīves dēļ, gan tādēļ, ka iedzīvotājus mudina to bez vajadzības neizmantot arī epidemioloģiskās drošības dēļ. "Rīgas satiksme" zemāko punktu sasniedza mājsēdes laikā, kad pasažieru skaits mēnesī nokritās līdz 100 tūkstošiem. Pēc pēdējās mājsēdes joprojām nav atgriezusies trešdaļa pasažieru un arī sabiedriskā transporta reisi kļuvuši par 16% retāki nekā pirms oktobra pirmajā pusē.

"Rīgas satiksmes" Maršrutu tīkla un pārvadājumu daļas vadītājs Reinis Auziņš gan neuzskata, ka šāds samazinājums jūtami ietekmētu pasažierus.

"Ja vērtējam laika nogrieznī, ka cilvēkam atsevišķos maršrutos pirms pandēmijas bija iespēja braukt 15 minūtes reizi, tad samazinātais reisu skaits nodrošina iespēju 20-22 minūtēs reizi braukt. Šeit jāvērtē ekonomiskais aspekts, ka braukt ļoti tukšiem vai vidēji piepildītiem tomēr ir racionālāk. Un nav tā, ka esam kādu rīdzinieku atstājuši bez sabiedriskā transporta," skaidroja Auziņš.

Mikroautobusu satiksmē pieprasījuma kritums ir vēl lielāks – salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, pasažieru skaits samazinājies par 80%.

Divu gadu laikā no darba atbrīvota puse autovadītāju un slēgta puse maršrutu, samazināts arī reisu skaits atlikušajos maršrutos. Uzņēmums saņēmis atbalstu no valsts, taču no "Rīgas satiksmes", ar kuru tai noslēgts sadarbības līgums, nekādas kompensācijas nav saņemtas.

"Rīgas mikroautobusu satiksmes" valdes loceklis Juris Misters stāstīja, ka uzņēmums jau divas reizes vērsies pie pasūtītāja ar lūgumu palielināt līgumcenu, ko "Rīgas satiksme" maksā par katru mikroautobusa pasažieri.

"Mūsu sadarbības līgumā ar "Rīgas satiksmi" ir noteikta cena par vienu pasažieri, kā arī ir iespēja pārskatīt cenu vienreiz gadā, ar ko arī esam vērsušies pie pasūtītāja ar saviem aprēķiniem, ar pasažieru kritumu, kā arī ar izmaksām, kas joprojām jānosedz, lai sniegtu pakalpojumu. Šajā brīdī šāds cenas paaugstinājums nav saņemts un šobrīd joprojām esam procesā, lai nonāktu pie vienošanās par šo," skaidroja Misters.

Viņš gan uzsvēra, ka prasība celt šo līgumcenu nenozīmē biļešu sadārdzinājumu.

Arī Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība") uzsvēra – kaut arī sabiedriskā transporta zaudējumi aug, tāpat kā dažādas izmaksu pozīcijas, pašvaldība neapsver iespēju celt biļešu cenas, kas nav mainījušās sešus gadus.

"Šobrīd neapšaubāmi biļetes cena nenosedz arī viena pasažiera braucienu (..). Sabiedriskajam transportam, lai tas ieinteresētu pasažierus, jābūt ātram, ērtam un lētam. Ja viens no šiem komponentiem izkrīt, tad ir grūti panākt to, ka būs liels pasažieru skaits. Ja tas būs dārgs, tad ar to nebrauks liels skaits. Es teiktu, ka tā nav tā lieta, kur mums vajadzētu ķerties klāt – biļešu cenu pārskatīšana.

Mēs esam tajā stadijā, kurā mums pasažieru skaits jāvairo un jābūt interesantiem ar to cenu, kāda ir, skaidroja Pulks.

Taču jautājums par to, kā atgūt pasažierus, kamēr pasaulē plosās pandēmija, ir sarežģīts. "Mikroautobusu satiksmē" kā vienu no risinājumiem ieteica ierobežojumu atcelšanu sabiedriskajā transportā, jo iespēja inficēties tajos esot niecīga. Sabiedrisko transportu pievilcīgāku darīšot arī bezizmešu transportlīdzekļi, kas gan saistīti ar apjomīgām investīcijām, gan arī dažādi satiksmes organizēšanas paņēmieni, klāstīja Pulks.

"Sabiedriskā transporta joslas – tas ir ātrums. Tam jābūt pietiekoši jaunam transportlīdzeklim, uz ko mēs ejam. Ērtības ir arī pieturvieta, kurā atrodies. Pieturvietu nojumju konkurss ir noslēdzies, ir atrasti uzvarētāji un nākamgad ceram, ka varētu sākties nojumju uzstādīšana. Pārējais ir apziņošana, lai varētu reāli redzēt – vai tie ir tablo vai kas, lai pasažieri justos ērti. Pamazām mēs ejam uz to, lai šis "ātrs, ērts un lēts" piepildītos," teica pašvaldības pārstāvis.

Tiesa, par šādiem sabiedriskā transporta attīstības virzieniem tiek runāts ne pirmo gadu, un arī šoreiz politiķa teiktajā trūkst konkrētības par to, kas un kādos termiņos būtu paveicams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt