Saņemt palīdzību nav vienkārši
“Līdz šim es nesaskāros ar to, bet diemžēl mans bērns mani noraida un ir tā, ka es pati eju pie psihiatra, es pati jūku prātā un visa ģimene jūk prātā. Un es biju aizgājusi gulēt, man sāpēja kakls – gāju izskalot kaklu. Un viņa stāvēja mājās, virtuves stūrī, nu, koridorā. Visa dubļaina un līgojas. Es prasīju – tu esi dzērusi?” Es uzrunāju viņu, un viņa neatbildēja neko,” kopš šīs Latvijas Radio raidījuma “Atvērtie faili” sarunas ar 16-gadīgas meitenes mammu, kurai mainīja vārdu un sauca viņu par Signi, ir pagājuši četri mēneši.
Toreiz februārī Signes meita atradās slimnīcā pēc suicīda mēģinājuma, saindējoties ar medikamentiem. Tas notika ap Ziemassvētku laiku. Signi tobrīd biedēja apziņa, ka meitu drīz izrakstīs no slimnīcas un Signe nezinās, kā situāciju risināt tālāk.
“Diemžēl stāvoklis slimnīcā neuzlabojās. Slimnīcā viņa sāka graizīties, paškaitējumu veikt. Diezgan smagi. Bija vajadzīga ķirurģiska palīdzība. Līdz šim viņa nebija veikusi paškaitējumu. Es tā kā saprotu, ka nevar mūžīgi dzīvot slimnīcā... Bet es kā mamma esmu izmisusi un nesaprotu, kas ar to bērnu notiek. Es palīdzēt nevaru, lai kā es gribētu, jo viņa manu palīdzību noraida,” stāsta Signe.
Signes meitai psihiskas problēmas sākās pērn septembrī. Bijušas nebūšanas ar draugiem un ar skolu, bet, kā raksturo Signe, – “jauko meteni, kura ļoti labi mācījusies”, iespējams, līdz galam salauzusi Covid-19 pandēmija. Caur Signes pieredzi aplūkojams, cik sarežģīti saņemt palīdzību, ja bērnam ir smagas mentālās veselības problēmas.
Iznākot no slimnīcas, noteikts apmeklēt dienas stacionāru, psihoterapeitu un arī psihiatru.
“Pierakstījos uz to dienas stacionāru, kas esot ļoti labs un ko cilvēki ļoti gribot un gaidot, bet tur ir 9 mēnešu rinda,” stāstīja Signe.
Arī psihiatra sameklēšana bijusi izaicinoša, jo visur rindas. Tomēr Signes meitai obligāti jāapmeklē speciālists reizi mēnesī, lai novērotu situāciju un regulētu nepieciešamos medikamentus.
Pie psihiatra izdevies tikt pēc ilgiem un pamatīgiem meklējumiem, jo pašai bijis jāapgūst, kas un kā jādara, lai saņemtu palīdzību.
“Ģimenes ārsts uzrakstīja nosūtījumu. Izrādās, tur bija jāraksta, jāmin, ka bērns ir ļoti smagā stāvoklī, tad viņš to psihiatru dabū ātrāk. Bet ne jau visi ģimenes ārsti laukos mācēja atrast to lodziņu, kurā viņam jāieraksta patiesā situācija. Ģimenes ārstei teicu, ka tur esot kaut kāds lodziņš. Viņa zvanīja uz konsultatīvo telefonu, lūdza paskaidrojumu un tad ierakstīja,” stāstīja Signe.
Signe vēlētos skaidru sistēmu, kurā smagi slimiem bērniem automātiski pieejama palīdzība pēc izrakstīšanās no slimnīcas, kurā vecākiem nav jātērē dārgais laiks, pašiem saprotot, kur un kā pieteikties. Turklāt, pat sistēmu saprotot un piesakoties pie speciālista, vizīte jāgaida gana ilgi.
Un laika nav. Signes meita nedēļu pēc izrakstīšanās no slimnīcas atkal mēģinājusi veikt suicīdu, un tas iezīmē, cik svarīgi ir rīkoties nekavējoties.
Vērsusies arī pusaudžu resursu centrā, tur saņēmusi konsultāciju, bet tas arī viss, jo speciālisti tomēr ieteikuši vērsties slimnīcā – situācija ir smaga.
Pandēmijas sekas uz jauniešu psihisko veselību saglabāsies vēl ilgi
Pusaudžu resursu centra attīstības vadītājs, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs skaidroja – tādas situācijas patiesi var būt.
“Principā pusaudžu resursu centrs ir nespecializēts pakalpojums. Oriģināli radīts, lai aizpildītu visu, kas Latvijā nav eksistējis, un tā ir tā saucamā sabiedrībā balstītā psihiskās veselības aprūpe. Primāri tas ir psiholoģiskās palīdzības pakalpojums, kas balstās jaunatnes darbā, psiholoģiskajā palīdzībā un ar kādu arī ārstniecības komponenti. Bet, ja mēs runājam par nopietnākiem, smagākiem psihiskiem traucējumiem, tad skaidrs, ka palīdzībai, kas nepieciešama, ir jābūt intensīvākai, ar iespēju palīdzību eskalēt vai sniegt drošākā vidē, un tas ir tas, ar ko nodarbojas Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnika,” skaidroja Bezborodovs.
Viņš ir arī šīs klīnikas vadītājs.
Viņš nenoliedz – rindas ir garas. Arī vērtējot pusaudžu psihoemocionālo stāvokli pandēmijas laikā, bērnu psihiatrs apstiprināja – situācija ir kļuvusi smagāka.
Bezborodovs gan nosauca jau iepriekš minēto iespēju ģimenes ārstam norādīt uz nepieciešamību pacientu pieņemt prioritārā kārtā. Tas tomēr ļaujot smagākos gadījumus risināt iespējami ātrāk.
“Lai kaut kā tiktu galā ar to pandēmijas izaicinājumu, jo tiešām mēs redzam jauniešus, kuriem ir saasinājušies psihiskās veselības traucējumi, lai visi negaidītu vienā bezgalīgi garā rindā, tad mēs no pagājušā septembra šķirojam pacientus arī ambulatorajā posmā un, ja ģimenes ārsts uzraksta e-nosūtījumu, tur norādot iemeslu, kāpēc tam jaunietim vai bērnam ir nepieciešama bērnu psihiatra konsultācija, mēs attiecīgi prioritizējam.
Kaut kādai pacientu grupai sniedzam konsultāciju jau nedēļas laikā, ja situācija nav tik smaga, tad mēneša laikā un tad mums ir atlikusī garā rinda,” skaidroja Bezborodovs.
Tomēr, kā liecina Signes pieredze, ne visi ģimenes ārsti zina, kā šādus norīkojumus izveidot.
Tikmēr Ņikita Bezborodovs ir pārliecināts, ka pandēmijas sekas uz jauniešu psihisko veselību saglabāsies arī pēc pandēmijas, tomēr neesot iespējams pateikt, tieši kādas un cik dziļas šīs problēmas būs.
Labā ziņa gan ir tāda, ka palīgi jau nāk. Kopš 2018. gada bērnu psihiatrs ir rezidentūras pamatspecialitāte, un šobrīd apmācībā ir 16 jaunie dakteri. Vēl seši rezidentūrā stāšoties šogad. Psihiskās palīdzības kvalitāti un pieejamību uzlabos Bērnu psihiatrijas klīnikas izveide Bērnu slimnīcas Torņakalna novietnē, kuru paredzēts atklāt 2022. gadā.
“Tā atrisinās vairākas problēmas. Viena problēma ir globāla – vide. Protams, ka jaunajā klīnikā tā vide ir paredzēta daudz atbilstošāka un draudzīgāka. Bērniem arī stacionāru nodaļās tur ir paredzētas vienvietīgas palātas. Otrs ir, ka psihiatriskā palīdzība – tai nevajadzētu funkcionēt atrauti no somatiskās palīdzības. Tas, ka mēs būsim kopā ar visu pārējo slimnīcu pamata novietnē Torņakalnā, dos iespēju veidot gan kvalitatīvu konsultatīvo dienestu, strādāt kopā vēl ciešāk ar neirologiem, endokrinologiem un visiem citiem somatiskajiem speciālistiem,” stāstīja Bezborodovs.
Turklāt klīnikā būs iespējams specializēties dažādu specifisku traucējumu ārstēšanā – piemēram, palīdzot jauniešiem ar ēšanas traucējumiem. Tam nepieciešamas vienotas un profesionālas, īpaši apmācītas komandas.
VM atzīst: Situācija neuzlabosies tik drīz
Skaidrot jauniešu psihiskās veselības aktualitātes pandēmijas laikā atbildīgā Veselības ministrija uzticējusi ministra padomniecei nozares politikas jautājumos Martai Krivadei. Viņa no saraksta “Progresīvie” kandidē arī Pašvaldību vēlēšanās Siguldas novadā. Krivade skaidroja – bērniem nereti pandēmija bijis pat kā bonuss, iespēja vairāk laika pavadīt ar ģimeni, taču krietni sliktāka situācija ir pusaudžu psihiskās veselības ziņā.
Krivade gan ir skeptiska par lieliem uzlabojumiem tuvākajā nākotnē.
“Es domāju, ka mums visiem kopā būtu jābeidz cerēt, ka šī situācija uzlabosies no šodienas uz rītdienu vai pat viena gada laikā. Tāpēc, ka mēs zinām, ka laikā, kad mēs sākām strādāt Veselības ministrijā, sistēma bija nodzīvojusies tik tālu, ka bērnu psihiatriem pat nebija pretendentu uz rezidentūrām. Un tad mēs pārformējām to sistēmu tā, ka šobrīd mums top un mācās jaunie bērnu psihiatri, bet šajā gadījumā mēs nevaram radīt no tukšas vietas ārstus, kuru nav, un mums ir jāgaida.
Diemžēl bērnu psihiatru Latvijā ir tik, cik viņu ir, un ne par kādu naudu mēs nevaram viņus uztaisīt,” norādīja Krivade.
Tomēr, lai iespējami risinātu psiholoģiskās palīdzības pieejamību, palielināta pusaudžu resursu centra kapacitāte un no 1. jūlija iecerēts atvērt arī vairākas centra filiāles ārpus Rīgas.
Ministrija šobrīd arī aktīvi apzina problēmas, tostarp sarunās ar pašiem speciālistiem, lai tās iekļautu jaunajā psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānā, kas taps šajā vasarā.
Tikmēr, komentējot vien maija sākumā uzsākto programmu, kas ģimenes ārstiem pacientus ar psiholoģiskām problēmām ļauj nosūtīt pie speciālista un saņemt līdz 10 apmaksātām nodarbībām, Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vecākā eksperte Ieva Melišus skaidroja – šo valsts apmaksāto pakalpojumu sniegt pieteikušies 63 speciālisti. No tiem 45 ir klīniskie un veselības psihologi, 17 ir klīniskie un veselības psihologi ar tālākizglītību psihoterapijā un viens ir ārsts psihoterapeits.
Tomēr interese ir vēl lielāka, tādēļ no šīs nedēļas tiks atvērta jauna pieteikšanās. Svarīgi – šis pakalpojums pieejams visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma.
“Jaunais pakalpojums ir pieejams pacientiem ar depresiju, kā arī ar noteiktām diagnozēm, lai risinātu ar stresu saistītos traucējumus. Piemēram, visplašāk izplatīts, sabiedrībā zināms ir izdegšanas sindroms. Tāpat arī dažādi neirotiskā spektra traucējumi un ēšanas traucējumi,” stāstīja Melišus.
Šim pakalpojumam var pieteikties, dodoties pie ģimenes ārsta, – viņš novērtēs pacienta stāvokli un atbilstoši izsniegs nosūtījumu pie kāda no speciālistiem. Tālāk jau pacients pats no visiem pieejamajiem konkrētās speciālistu grupas pakalpojumu sniedzējiem izvēlēsies sev tīkamāko un pats vienosies par pirmās vizītes laiku.
Ieva Melišus arī uzsvēra – visi speciālisti pieņem arī attālināti, tādēļ pakalpojums pieejams visā Latvijā.
Šobrīd gan vēl par agru spriest, cik pieprasīts tas būs, tomēr jau šobrīd redzams, ka ģimenes ārsti šo pakalpojumu ir pamanījuši.
Tikmēr Signe, kuras meita vairākkārt mēģinājusi veikt suicīdu, ir izmisusi, jo nepārtraukti pieskatīt viņu nav iespējams, taču māte cer, ka situācija atrisināsies un meitas stāvoklis uzlabosies, bet, kamēr tas nav noticis, Signe cīnās ar to, ka pēc izrakstīšanās no slimnīcas trūkst skaidras un operatīvas sistēmas, kā saņemt atbilstošu nepieciešamo palīdzību, pirms notikusi kāda jauna nelaime.
“Man ir bailes palikt vienai uz bezspēcīgai. Es nedzīvoju savu dzīvi tagad no decembra – es vispār nedzīvoju savu dzīvi. Es dzīvoju meklējumos, lai atrastu speciālistu. Viņai pāries. Es ceru, ka pāries tas pusaudžu idiotisms, bet tomēr ir jāpalīdz – visiem ir jāpalīdz,” sacīja Signe.
Saskaroties ar depresiju, trauksmi vai jebkādiem citiem psihiskās veselības traucējumiem, nav jābaidās meklēt palīdzību. Iespējams gan vērsties pie ģimenes ārsta, gan pie speciālistiem. Tāpat iespējams meklēt palīdzību pusaudžu resursu centrā vai zvanot uz kādu krīzes tālruni. Piemēram, uzticības tālruņa numurs ir 116111, savukārt pusaudžu resursu centru darba dienās no 12 līdz 16 var sazvanīt pa tālruni 25737363.
