Globālais latvietis. 21. gadsimts

Reemigrantu emocijas, atgriežoties Latvijā: Kā pielāgoties jaunajai dzīvei

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Diasporas amatiertēatri tiksies Stokholmā. Kas mudina latviešus pasaulē spēlēt teātri

Diasporas noskaņojums pirms Saeimas vēlēšanām: kādi jautājumi būtiski

Pamodināt dusošo princesi jeb kā vēl uzrunāt diasporu dalībai vēlēšanās

14. Saeimas vēlēšanas ir rokas stiepiena attālumā. Diasporas organizācijas informē un mudina ārpus Latvijas dzīvojošos tautiešus piedalīties vēlēšanās, norādot uz to, cik svarīga ir katra diasporā dzīvojošā balss. Raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" pārrunāja gan gaidāmo vēlētāju aktivitāti, kā arī to, kas vēl var mudināt doties uz vēlēšanām, zinot, ka pieteikšanās atvieglotai balsošanai pa pastu termiņš beidzies.

Īsteno dažādus projektus, cerot veicināt vēlēšanu aktivitāti

Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāve Kristīne Saulīte vada projektu "Jābalso", kas ceļā uz 14. Saeimas vēlēšanām mudina visus, bet jo īpaši tautiešus ārpus Latvijas saņemties, interesēties, izglītoties un doties izdarīt savu izvēli. Viņa pastāstīja: "Tas virsuzdevums ir iesaistīties, mudināt domāt par sabiedrisko līdzdalību, lai cilvēki nobalsotu. Mēs neesam teikuši, par ko jābalso."

Elīna Pinto no Luksemburgas ir projekta "Caurlaide uz Saeimu" debašu satura kuratore. "Caurlaide uz Saeimu" ir portāla "latvieši.com" un Latvijas Televīzijas (LTV) kopīgi rīkots pārbaudījums, priekšvēlēšanu debates, kurām plānots aicināt tos partiju pārstāvjus, kas vēlēšanās kandidēs no Rīgas vēlēšanu apgabala. Debatēs piedalās pārstāvji no astoņiem vadošajiem sarakstiem, kas balstīti uz LTV septembra sākumā pasūtītajiem reitingiem no pētījumu centra SKDS. Diskusijas dalībnieki aicināti apspriest tieši diasporai aktuālos jautājumus. Diskusija notiks 17. septembrī Bonnā, bet tiešraide būs "latvieši.com" un LTV.

Jānis Skrebels no Londonas pārstāv Eiropas latviešu jauniešu biedrību. Viņš norādīja, ka jauniešu vidū noskaņojums ir drūms, saistībā ar vēlēšanām aktivitāte ir diezgan zema, tāpēc arī jauniešu organizācija rīkos dažādas aktivitātes, lai mudinātu jaunākos vēlētājus aizdomāties, cik liela nozīme ir katrai balsij.

Jau ziemā dzima ideja rīkot kampaņu "EJ vēlēt". Tajā mudina jauniešus, lai kur arī viņi atrastos, doties vēlēt.

Skrebels stāstīja: "Viena lieta, ko mēs ievērojām, ka jauniešiem šķiet – vēlēšanas ir kaut kas abstrakts, kaut kas tur augšā. Mēs gribējām šos jautājumus nonest lejā pie pašiem jauniešiem, viņu dzīvēs.

Sākām ar to, ka sarunu festivālā "Lampa" diskutējām ar jauniešiem par to, kā politika ietekmē viņu ikdienu. Piemēram, vai tiešām politika neietekmē manus ēšanas paradumus, vai politika neietekmē manas karjeras izvēles, tāpat vai politika ietekmē to, cik daudz cukura ir mūsu ēdienā. Bet patiesībā teju uz katra soļa politiķu lēmumi ietekmē mūsu dzīvi." Ar šādiem ikdienas paradumiem ieskicējot, ka politika patiesībā ir klātesoša arī ļoti sadzīviskās lietās, iespējams, ka jaunieši aizdomāsies par savu nozīmi Saeimas vēlēšanās. 

Prognozē zemu vēlētāju aktivitāti diasporas latviešu vidū

Jauniešu zemā aktivitāte atspoguļo visu diasporas vēlēšanu aktivitātes temperatūru. Tiek prognozēts, ka vēlētāju aktivitāte diasporā būs zema. Studijas viesi to saista ar to, ka vispār pasaulē vēlēšanas zaudē savu aktualitāti. Tāpat ir pieteikts arī daudz mazāk vēlēšanu iecirkņu.

Kā pastāstīja Elīna Pinto, tad iepriekš veikti pētījumi norāda, ka vēlēšanu iecirkņu pieejamībai ir liela loma vēlēšanu aktivitātē.

"Es vienreiz joka pēc sarēķināju, cik tuvu ir vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir viens vēlēšanu iecirknis uz 67,7 kvadrātkilometriem sauszemes teritorijas, tad pasaulē ir viens iecirknis uz aptuveni 1,2 miljonu kvadrātkilometru sauszemes. Tas kariķētā veidā izceļ to, ka vēlēšanu iecirkņa pieejamība ir būtisks apsvērums. Varbūt to kompensēs balsošana pa pastu, bet to mēs vēl redzēsim," stāstīja Pinto. 

Šogad ir 81 iecirknis 42 valstīs, bet pirms četriem gadiem bija 121 iecirknis. Šogad to skaits sarucis par trešdaļu, un nav zināms, vai iecirkņu skaita kritumu aizvietos atvieglotā balsošana pa pastu.

Bet kāpēc vispār valda apātija vēlētāju vidū? Studijas viesi uzskata, ka vēlētāji ir vīlušies par to, kā tika vai netika piepildītas viņu cerības. 

Skrebels komentēja: "Politiskā apātija skaidrojama ar to, ka pirms četriem gadiem neapmierinātību cilvēki pauda, dodoties pie urnām un balsojot par jaunajiem spēkiem, kas solīja pārmaiņas. Mēs labi zinām, kas ir noticis pa četriem gadiem ar šiem jaunajiem spēkiem.

Šogad cilvēku neapmierinātība izpaudīsies ar politisko apātiju un nedošanos balsot, kas īstenībā ir vēl skumjāk. Man ir sajūta, ka cilvēki ir neapmierināti un cilvēki izvēlēsies nebalsot. Tiesa gan, tāda ir tendence visā Eiropā."

Protams, rodas jautājums, vai partijas ieklausās un ir gatavas dialogam ar diasporu. Tieši priekšvēlēšanu debates, ko rīko diasporas organizācijas, spilgti parāda, vai un kā partijas un politiķi, kuri vēlas iekļūt Saeimā, vērtē ārpus Latvijas dzīvojošos. Kristīne Saulīte norādīja: "No politiķu puses iesaistei bija nepieciešama pamatīga skubināšana. Kā nu kura partija, bija jāklausās daudz pārmetumu, kurš kuru kad aicināja. Bet aicināja, vadoties no tā brīža reitingiem." 

Vēl grūti atbildēt, vai un kā politiķi novērtē diasporu kā vērā ņemamu spēlētāju. Piemēram, "Saskaņa" piedalīties diskusijā ar diasporu atteicās.

Elīna Pinto vēl piesauca pasaules pieredzi, kā piemēru norādot Zviedrijas vēlēšanas, kur diasporai ir milzu loma vēlēšanu rezultātā. Tad atliek strādāt, izglītot un mudināt ikvienu aizdomāties par savu lomu Latvijas politisko norišu ietekmē, uzsverot ikviena atbildību.

Pinto sacīja: "Mums katram ir divas rokas. Kad dosieties uz vēlēšanām, paņemiet pie katras rokas līdzi pa vienam cilvēkam, kurš arī nobalsos. Pie vienas rokas ņemiet gados jaunu cilvēku, pie otras kādu, kurš ir tikai pukojies un nav gājis balsot. Tas vien trīskāršos mūsu dalību vēlēšanās. Un tas nozīmē, ka trīskāršosies to deputātu skaits, kas pārstāvēs diasporu Saeimā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti