Trīs gadsimtus senā Liepas muiža glabā būtiskas kultūras vēstures liecības. Viena no zīmīgākajām - 17. gadsimtā tur darbojās Bībeles tulkotāja Ernsta Glika dibinātā latviešu skola. Muiža tolaik bijusi arī brīvdomīgās inteliģences satikšanās vieta.
"Garlībs Merķelis gan šeit nav bijis, viņš ir rakstījis par šīs te muižas saimnieci. Šeit ir bijis Brods ar saviem palīgiem, Krauze un Grass, un ir Broces grāmatā septiņi zīmējumi arī par Liepas muižu," zina teikt muižas attīstības padomnieks Jānis Lazdāns.
Liepas muiža vairākus gadu desmitus bija pamesta. Pašlaik tajā saimnieko Liepas muižas attīstības biedrība, lai atjaunotu vienotu kultūrvēsturisko muižas ansambli.
"Iegādes ideja bija tāda, ka veidot mākslas terapijas kūrortu, kurā cilvēks, kurš ir noguris no dzīves, no darba, var atbraukt un speciālistu uzraudzībā nodarboties ar mākslu – gleznot, dziedāt, dejot, veidot, tadējādi mēs cenšamies atjaunot to nozīmību, kāda bijusi muižai kultūras dzīvē Latvijā," stāsta Lazdāns.
Līdz šim veikti nepieciešamie ēku saglabāšanas darbi, iztīrīts muižas parks un daļēji pabeigta ēka, kurā tiek rīkoti dažādi pasākumi un mākslas darbnīcas. Par to gandarīti arī novada tūrisma speciālisti.
“Mēs priecājamies, ka šis objekts tiek ne tikai atjaunots, bet tiek arī piedāvāts cilvēkiem apskatei. Jebkurš, kurš vēlas, var piedalīties vai nu pasākumos, kas šeit notiek, vai arī vienkārši doties pastaigā pa šo teritoriju," stāsta Priekuļu novada tūrisma speciāliste Elīna Tilaka.
Lai veicinātu Liepas muižas atdzimšanu, šobrīd tiek domāts arī par viesnīcas un rehabilitācijas centra izveidi.
Jāpiemin arī, ka Liepas muiža ir redzama režisora Pāvela Armanda un Leonīda Leimaņa 1955.gadā uzņemtajā filmā „Salna pavasarī". Filmas ainās var redzēt vagara māju, aleju un šķūni.
