Dienas ziņas

Strīds par atkritumu konteineru nomas maksu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Apspriešanai nodod jauno pamatizglītības standartu

Pamatizglītības modernajā saturā – uzsvars uz 7 prasmēm, kas jāattīsta

Valdības gaiteņos ceļu sāk jaunais, kompetencēs balstītais pamatizglītības standarts. Ilgi gaidītajā modernajā saturā uzsvaru plānots likt uz septiņām prasmēm, kas jāattīsta, beidzot 9.klasi, tādām kā matemātika, valoda, veselība un citām. Ceturtdien, 11.oktobrī, valsts sekretāriem nodotais standarts vēl var mainīties, jo ir divas nedēļas laika, lai to uzlabotu. 

Tas, ka mācību saturs Latvijas skolās ir novecojis un neatbilst mūsdienu prasībām, pamudinājis politikas veidotājus izstrādāt kompetencēs balstīto izglītības standartu. Tomēr vēl vasaras sākumā vērienīgās izglītības satura reformas gandrīz vai tika izgāztas. Saeimas atbildīgā komisija ilgi nevarēja rast kompromisus vairākos būtiskos jautājumos, un tādējādi nebija iespējams veikt nepieciešamos grozījumus likumā, kas uzdotu Izglītības ministrijai izstrādāt jauno standartu. Tagad tas ir izdarīts, un saturs ar šodienu sāk savu ceļu valdībā.

"Kā mēs esam formulējuši šo mērķi pamatizglītībā, vispusīgs un attīstīts skolēns, jo, protams, pēc 9.klases cilvēks turpinās mācīties un izglītoties. Mēs gribam redzēt katru cilvēku nākotnē kā atbildīgu sabiedrības dalībnieku, kā radošu darītāju. Mēs saprotam, ka pastāvēs tas, kas pārmainīsies," stāsta Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.

Skolām nebūs jāstrādā pēc viena grafika un vieniem sasniedzamajiem rezultātiem. Katru gadu skolas drīkstēs veidot pašas savu mācību plānu,

tai skaitā skolas pašas veidos grafikus, kurā nedēļā vai mēnesī vairāk pasniegt, piemēram, matemātiku, kurā – valodas, tā mazinot nemitīgo mētāšanos no viena mācību priekšmeta uz citu.

Tāpat jaunajā saturā pamatizglītībā uzsvars likts uz septiņām prasmēm, kas jāattīsta – valodu, sociālo un kultūras izpratni, pašizpausmi mākslā, dabaszinātnēm un matemātiku, tehnoloģijām, veselību un fiziskām aktivitātēm.

"Ir jāmainās arī vērtēšanas formai. Mums ir jāsamazina standartizētu izvēles un atbilžu testu izmantošana, kur ir jāatbild "jā" vai "nē", "pareizi" vai "nepareizi"," sacīja Catlaks.

Tas nozīmē, ka no 2023.gada, kad kompetenču saturs būs ieviests visās klašu grupās, 9. un 12.klašu beidzēji kārtos arī jaunos eksāmenus, kuros plānots novērtēt, kas skolēnam īpaši padodas, bet ar ko sokas grūtāk.

Ceturtdien plašākai sabiedrībai prezentētais mācību saturs gan vēl var mainīties, jo tuvāko divu nedēļu laikā savus priekšlikumus var iesniegt pārējās ministrijas un sociālie partneri.

Pagājušajā mācību gadā jauno saturu, kas toreiz vēl bija diezgan neskaidrs, izmēģināja vairāk nekā 100 skolas visā Latvijā. To vidū arī Rīgas Teikas vidusskola, kuras mācībspēki atzīst, ka viegli nebija, taču pārmaiņas ir nepieciešamas.

“Skolēniem no sākuma ir grūti saprast, kāpēc pēkšņi ir šādas izmaiņas, un arī esam saskārušies ar vecāku neizpratni, līdz ar to ir ļoti, ļoti daudz jāskaidro, kāpēc mēs to darām, kas tagad notiek klasē, kā tiek virzīts mācību process,” atzina  Rīgas Teikas vidusskolas angļu valodas skolotāja Evita Maculēviča.

Skolēniem, kuri ir tuvāk vidusskolas posmam, ir grūtāk kļūt patstāvīgiem mācību darbā ierastā procesa vietā, kad skolotājs stāsta, bet bērni iegaumē, kolēģei piekrīt arī matemātikas skolotāja Inese Ābele.

“Viņi sākumā nesaprot, ko no viņiem grib. Kāpēc tagad ir drusku savādāk jāmācās? Sākumā bija pat tādas dusmu izpausmes gan no skolēnu puses un nesapratne, un arī vecākiem ir grūti,”  stāstīja Ābele.

“Skolotājiem ir jāsāk domāt par citiem vērtēšanas instrumentiem, nekā tie bija līdz šim, ka tā bija tikai atzīme. Un īstenībā arī skolēniem ir diezgan grūti pierast pie tā, ka atzīme nav vienīgais vērtējums,” piebilda Maculēviča.

1 komentārs
Jānis Lietavietis
Galvenais, kas Latvijas izglītības sistēmā trūkst - tā nedod praktiskas iemaņas. Cilvēks nomācas daudzus gadus, bet tad, kad sāk patstāvīgu dzīvi - viņam pilnīgi visas iemaņas ir jāapgūst pašam, skolās māca daudz, bet lietderība lielākajai daļai no tā nav nekāda. Būtu jābeidz izglītība izglītības pēc, tā vietā koncentrējot visu uzmanību uz to, lai pamatizglītību ieguvušie varētu sākt patstāvīgu dzīvi, jā - tas būtu vēlams mācīties vēl, bet nē - tas nav normāli, ka 9 gadu laikā viņus valsts nespēj sagatavot dzīvei, ka skolu pamet neko neprotošas viduvējības, ko obligāti kādam jāaprūpē un jāmāca. Te pat nav problēma veidā kā māca, bet bezmērķībā, mācot visu pēc kārtas, bez izvērtējuma, vai tas dos labumu viņu dzīvē, ir pēdējais laiks izmest no izglītības programmas to, kas nedod nekādu labumu reālajā dzīvē.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti