Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Aizvadīts XXII Starptautiskais masku tradīciju festivāls

Dienas ziņas

Ģimenes ārsti var sākt vakcinēt seniorus

Pašvaldības gatavojas plūdiem

Palu maksimums Kurzemes upēs varētu sākties jau šīs nedēļas beigās

Palu maksimums Kurzemes upēs varētu sākties jau šīs nedēļas beigās, pirmdien preses konferencē informēja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna.

Viņš norādīja, ka jau tuvākajās dienās gaisa temperatūra paaugstināsies pat līdz plus 7, plus 10 grādiem, strauji kusīs sniegs un ledus un nedēļas nogalē sāksies palu periods.

Ventas upes baseinā, Bārtā un mazajās Ventas pietekās palu maksimums esot gaidāms no 26. februāra līdz 2. martam, savukārt Lielupes baseinā tas gaidāms no 1. marta līdz 10. martam.

Potenciāli plūdu draudi var veidoties ledus iešanas sākumposmā, kad ledus sakustas un var veidoties ledus sastrēgumi.

Pārējo upju baseinos – Gaujā, Daugavā – pali gaidāmi marta otrajā pusē, aprīļa sākumā, vai arī vēlākais aprīļa vidū. Tas gan nenozīmējot, ka līdz tam nenotiks nekāda kustība.

Kā preses konferencē informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P), pašlaik plūdi netiek prognozēt, taču, sākoties ledus iešanai, situācija var strauji mainīties. Atšķirībā no citām ziemām, šajā ziemā ir bijis noturīgs sals un uz upēm izveidojusies ledus sega. Arī sniega ir sasnidzis daudz, tostarp sniega daudz esot arī Baltkrievijā un, ja sniegs strauji kusīs, tad Daugavā sagaidāma ūdens līmeņa celšanās.

Tradicionāli bīstamie reģioni Daugavā ir Jēkabpils–Pļaviņu posms, lejpus Jersikas, kā arī Ogres upes lejtecē, kur tradicionāli veidojas ledus sablīvējumi. Lielupē ledus sastrēgumi varētu būt pie Staļģenes, Mežotnes un pie Jelgavas.

Savukārt Gaujā ledus sastrēgumi iespējami pie Ādažiem un Carnikavas novadā, teica ministrs.

Lielupē tās baseina reljefa dēļ ledus sastrēgumu izveidošanās iespējama vairākos upes posmos: pie Staļģenes, Mežotnes un Jelgavas. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās.

Kurzemes un Zemgales upēs nedēļas nogalē un marta pirmajā nedēļā ūdens līmenis vietām varētu pieaugt pat par diviem metriem. Bet mazās upes no saviem krastiem ārā kāps, iespējams, jau trešdien.

Šogad, visticamāk, būšot vērojama izteikta ledus iešana, norāda hidroloģe Līga Klints. Dodoties to lūkoties, viņa aicina uz ledus nekāpt. Pavasarī arī biezs ledus ir bīstams, pie temperatūras maiņas tam mainās struktūra un tas paliek trausls.

Ozolnieku novadā, kurš varētu būt viens no pirmajiem, kur sākas plūdi, pagaidām trauksmi neceļ. Kā norāda pašvaldībā, pēc 2013. gada, kad ūdens līmenis bijis kritisks, šī brīža situācija nemaz neesot tik slikta. Tomēr mājas, kuras varētu skart plūdi, ir apsekotas un to iemītniekiem skaidrots, kā rīkoties plūdu gadījumā.

“Tās ir vairāk nekā 50 mājsaimniecības – Lielupes baseins, Iecavas upe, Misas upe,” stāstīja Ozolnieku novada pašvaldības drošības jautājumu speciālists Aivars Strods.

“Arī tajā kritiskajā gadā iedzīvotāji nelabprāt gribēja atstāt savas mājsaimniecības. Viņi ir gatavi pārvietoties uz otro stāvu, bet mājsaimniecības nevēlas atstāt. Saimniecības daļa ir sagatavojusi arī motorlaivu glābšanas vajadzībām, darbiem. Motors pārbaudīts, kā saka, kaujas gatavībā. Un visi iespējamie resursi kādi mums ir, esam gatavi šī gada plūdu iespējai,” stāstīja Strods.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sācis gatavoties plūdu iespējai.

VUGD Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas priekšnieks Normunds Jēkabsons norādīja, ka gatavošanās plūdiem notiek kā ik gadu. “Pagājušogad šie plūdi nebija, bet iepriekšējos gadus šie plūdi ir bijuši. Pastiprināt tiek pārbaudīta tehnika, pārbaudām laivas. Pārskatām inventāru, apzinām kādas bīstamības,” sacīja Jēkabsons. 

Ozolnieku novada pašvaldībā norāda, ka dažādas slūžas, ūdens novades sistēmas un aizsargvaļņi arī pierādījuši savas spējas un rada zināmu drošības sajūtu.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrijā norāda, ka šīs sistēmas ir jāturpina attīstīt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savlaicīgai palu un plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai, kā arī lai nepieciešamības gadījumā vadītu un koordinētu reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumu kopumu plūdu gadījumā, izveidojusi īpašu operatīvās vadības grupu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra Edvīna Balševica vadībā.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt