Sadaļas Sadaļas

Palikusi bez mēra, politiskā atbalsta valdībā un saimniekošanas ostā, Ventspils vairs daudz neatšķiras no citām pilsētām

Aprit septiņi mēneši kopš Ventspils līdera Aivara Lemberga apcietināšanas. Gan palikšana bez autoritārā vadītāja, gan valsts rīcība, atņemot domei par naudas pumpi dēvēto Ventspils ostu, ir divi galvenie iemesli, kādēļ pilsēta patlaban ja ne nīkuļo, tad vismaz nogaidošā stāvoklī ir gan. Vēl pirms Lemberga apcietināšanas, kad mērs viņš bija praktiski, bet teorētiski tas viņam bija liegts, augstākās amatpersonas pienākumus pildīja vietnieks Jānis Vītoliņš. Tagad viņš ir pilntiesīgs Ventspils mērs, bet pats labi apzinās, ka tikai pilda pienākumus uz laiku.

Intervija ar Ventspils mēru Jāni VītoliņuEdgars Kupčs

Drīz apritēs trīs mēneši, kopš vadāt Ventspils domi. Kas izdarīts šajā laikā?

Jā, 100 dienas drīz būs pagājušas. Mēs nekādas īpašas izmaiņas un pārmaiņas šeit neesam veikuši. Tika turpināti iesāktie darbi, jau iesāktie projekti. Mēs esam arī tajā stadijā, kad tiek veidotas izmaiņas iekšējā struktūrā. Pašvaldība turpina strādāt, Ventspilī turpina sekmīgi attīstīties uzņēmējdarbība. Tikko pirms dažām dienām atklājām arī jaunu ražotni brīvostas teritorijā. Un Ventspils, kas agrāk nekad nav bijusi rūpnieciskā pilsēta, šādas ļoti apzinātas un mērķtiecīgas politikas rezultātā ir kļuvusi par trešo lielāko industriju valstī. Pēc Rīgas un pēc Liepājas apjoma ziņā.

Ražīguma ziņā vai efektivitātes ziņā mēs esam labākie valstī.

Protams, ka šobrīd mums ir ļoti sarežģītas attiecības ar Ventspils brīvostu. Likums par brīvostām ir atvērts. Saeimas komisija, to skata. Mēs ļoti ceram, ka saprāts uzvarēs un pašvaldība varēs atgriezties brīvostas pārvaldībā. 

Starp citu, vai ir noslēgušās domstarpības ar valsti par zemēm ostās?

Tās nav noslēgušās. Mēs arvien esam katrs savās pozīcijās. Valsts pārvaldībā esošā brīvostas pārvalde rīkojas kā suns uz siena kaudzes. Nedrīkst pašvaldība savā īpašumā esošo zemi izņemt no brīvostas pārvaldes valdījuma. Līdz ar to mēs nevaram rīkoties ar šo zemi, līdz ar to mēs nevaram realizēt projektus. Bet valsts akciju sabiedrība nespēs investēt rūpniecības infrastruktūrā. Kravu apjoms ir divas reizes samazinājies pret 2019. gadu, kad brīvostas pārvaldē bija gan valsts, gan pašvaldība. Līdz ar to arī ieņēmumi attiecīgi samazinājušies. 

Kravu apjoms jau krīt neatkarīgi no tā, kas ir pārvaldnieks – pašvaldība vai valsts. 

Jā, tas ir ļoti labs jautājums, ko bieži vien uzdod. Protams, ka nevar noliegt ģeopolitisko ietekmi. Bet tai pašā laikā ir ļoti vienkāršs jautājums. Kravas dramatiski nokritās pagājušā gada laikā gan Rīgas brīvostā, gan Ventspils brīvostā. Tai pašā laikā Tallinas ostā un Klaipēdas ostā kravu apjoms nesamazinājās, bija pat neliels pieaugums. Vai Igaunijai vai Lietuvai ir cita ārpolitika? Tieši pretēji. Es teiktu, ka Lietuvai pat ir agresīvāka ārpolitika pret mūsu lielo kaimiņvalsti. Tā kā ir kaut kādi iemesli vēl bez šiem te ģeopolitiskajiem. 

Vai tad, ja osta nebūtu atņemta Ventspilij, tad būtu viss citādāk?

Šos variantus vairs nevar izspēlēt. 

Par budžetu. Kā pildās ieņēmumi? 58 ar pusi miljoni paredzēti pirms grozījumiem, kas droši vien būs uz gada beigām. Kā pildās Ventspils budžets?

Pagaidām mēs esam, tā teikt, plānotajos apjomos pēc 8 mēnešu rezultātiem. Bet, protams, ka tas ir samazinājums pret iepriekšējo gadu. Mēs arī plānojām piesardzīgi, jo skaidrs, ka šī iedzīvotāju ienākumu nodokļu (IIN) pārdale par labu valstij ir faktiski atnesusi savus augļus, ja tā var teikt. 5% tika pārdalīti. 75%, nevis 80% no IIN saņem visas Latvijas pašvaldības. Tas bija politisks lēmums. Tas nebija solidārs lēmumus. Protams, ka koalīcijas politiķiem ir jāpilda priekšvēlēšanu laikā dotie solījumi. No vienas puses, tas ir iespējams, palielinot valsts ārējo parādu, kurš jau ir sasniedzis 50 procentus, tā teikt, "gāzi grīdā politika" turpinās. No otras puses, to var izdarīt arī uz pašvaldību rēķina. 

Izdevumus plānojat gandrīz 80 miljonu apmērā. Izskatās, ka arī Ventspilī ir tā "gāzi grīdā politika", aizņemšanās arī liela daļa. 

Jā, nu skaidrs, ka mēs esam spiesti arī aizņemties. Bet tai pašā laikā mums ir apmēram visu laiku 10, 12 [miljoni], iespējams, dažos brīžos pat vairāk arī brīvais atlikums kontā. Skaidrs, ka tā ir sava veida rezerve.

Priekšvēlēšanu programmā jūsu partijai trešais teikums skan, ka "šie gadi ir bijuši sarežģīti gan Latvijai, gan Ventspilij". Kuri gadi un kāpēc sarežģīti?

Tie bija sarežģīti tādēļ, ka politisku apsvērumu dēļ pret Ventspili tika izdarīts un vēl joprojām tiek izdarīts zināms spiediens. Un ir diemžēl tādi gadījumi, ka mums ļoti daudz jātērē ir laiks un resursi, lai pierādītu, ka mēs... Ir tāds teiciens – pierādīt, ka tu neesi kamielis. Nekas jau šai ziņā daudz nav mainījies. Mūsu ilggadējais mērs, mūsuprāt, politisku apsvērumu dēļ atrodas apcietinājumā. 

Tas sarežģītais šajā gadījumā ir tas, ka Lembergs septiņus mēnešus ir cietumā?

Ne tikai tajā. Ir politiskie spēki, kas visu laiku cenšas atrast kādus pārkāpumus. Tas vienkārši nogurdina. Sankcijas brīvostai ir mūsu politisko spēku iniciētas. Jaunās konservatīvās partijas vadošie politiķi ar [Jāni] Bordāna kungu priekšgalā neslēpj to pateikt, ka viņi ir tie, kas aizbrauca uz Vašingtonu un to panāca.

Ietekmīgi politiķi mums ir.

Jā, bet ietekmīgiem politiķiem būtu jāstrādā savas valsts labā. Manuprāt, lai valsts labklājība paaugstinātos. Tai skaitā Ventspils. Tā nav nekāda neapdzīvota sala, mēs esam valsts sastāvdaļa.

Politiskā motivācija par Lemberga apcietināšanu. Jūs uzskatāt, ka tiesas mums ir politiski motivētas vai tomēr strādā likuma vārdā?

Tādu pierādījumu man nav, bet es neizslēdzu, ka uz tiesām tiek izdarīts zināms spiediens. Pats fakts, ka viņš ir cietumā, lai gan ir tikai pirmās instances spriedums. Un viņam nav iespēju ne pilnvērtīgi gatavot savu aizstāvību, pierādīt, ka viņš ir nevainīgs. Tas nav īsti godīgi, manuprāt.

Ļoti daudzus gadus viņam bija iespēja pierādīt, ka viņš ir nevainīgs.

Jā, bet nu tiesa nav beigusies. 

Kad pēdējo reizi runājāt un kādā formā ar Lemberga kungu?

Pirms viņa apcietināšanas. 

Vai Lembergs ir Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs?

Jā, tāds viņš ir ievēlēts.

Kā Lemberga kungs vada šo komiteju? Kā izpaužas viņa vadīšana?

Es ļoti ceru, ka Lemberga kungam tiks mainīts drošības līdzeklis un viņš varēs pilnvērtīgāk šo komiteju vadīt. Šobrīd viņam tiek sūtīti dokumenti. Zināms laiks paiet, bet tas nav tik ilgs laiks, kur viņš var izskatīt, arī paust savu viedokli. 

Tad Lembergs ir vienkārši simbolisks komitejas vadītājs.

Jā, tas ir sava veida protests arī no mūsu puses. 

Lemberga kungs ir simbolisks Sociālo jautājumu komitejas vadītājs. Vai jūs nejūtaties arī simboliskas Ventspils mērs pašlaik?

Labs jautājums. Es jūtos kā viens no tiem, kas vada Ventspils pilsētas domi. Tāds es esmu bijis gandrīz 30 gadus. Ja šis statuss palīdz atrisināt kādu jautājumu, tai skaitā ar valsts institūcijām, veiksmīgāk, labāk tikai šī statusa dēļ, tad es par to tikai priecājos. Savus lēmumus pieņemam koleģiāli, nevis vienpersoniski. Laiks rādīs.

Tagad koleģiāli? Vai arī iepriekš koleģiāli?

Arī iepriekš centāmies visus lēmumus pieņemt koleģiāli. Protams, ka katrs varēja izteikt savu viedokli un kāds spēja pārliecināt labāk.

Ko jūs sakāt par ieceri, ka valstspilsētas varētu apvienot ar tuvējiem novadiem, kas jūsu gadījumā nozīmētu apvienošanos ar Ventspils novadu?

Mēs vēl arvien uzskatām, ka tas ir pilnīgi nepareizi. Arī novada dome ir pieņēmusi lēmumu, ka neatbalsta apvienošanos. Kā rīkoties ar sociālo atbalsta paketi, kas Ventspils pilsētā un Ventspils novadā ir absolūti atšķirīga? Un nevar samazināt šo atbalstu, mums tad ir jāizlīdzina. Līdz ar to būtiski jāpalielina šie izdevumi, komunālo pakalpojumu tarifi būtu jāizlīdzina, jāveic ļoti būtiskas investīcijas. Pēc mūsu aprēķiniem, būtu jāinvestē, lai izlīdzinātu dzīves līmeni. Mūsu gadījumā 44 miljoni. Kur tos ņemt? Jautājums par ceļu stāvokli. Mēs esam pieraduši pie tā, ka Ventspilī ir labākā infrastruktūra. Būtu steidzami jāuzlabo novada ceļi.

Vai novada iedzīvotāji nav to visu pelnījuši?

Ir pelnījuši. Mēs esam par, bet novads pats var attīstīties. Mums ir absolūti atšķirīgas intereses. Novads ir agrāra teritorija, savukārt Ventspils pilsēta ir ostas pilsēta un industriālā pilsēta. Mūs tāds ļoti vienojošs jautājums ir kopējs tūrisma piedāvājums. Šī tūrisma pakete. Tā, kā es teicu, katrs Ventspils viesis uzturas Ventspilī vidēji trīs diennaktis. Ja šis piedāvājums ir plašāks, ietver novadu ar ļoti skaistām vietām, kā, piemēram, Jūrkalnes stāvkrasts, tad viņš aizkavējas vēl ilgāk. Tā ka tas ir tas, kas mūs vieno, bet faktiski tas arī ir viss.

Zemnieki graudus neved uz jūsu ostu?

Osta jau nav slēgta. Tas būtu ļoti labi, ja viņi vestu, bet tie apjomi ir tomēr salīdzinoši mazi. Labāk būtu, ja vestu Krievijas un Kazahstānas graudus arī. 

Būvnieku kartelis. Iespējama finanšu korekciju var skart arī Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli un inovāciju centru. Kā tas var ietekmēt pašvaldības darbu vai pašvaldības budžetu?

Jāsaka, ka tā bija tāda ļoti slikta ziņa, neapšaubāmi. Un es to vērtēju tā, ka šobrīd pasūtītāji, un tai skaitā Ventspils pašvaldība, ir bez vainas vainīgie. Jānodala divas lietas. Ir tie objekti, kas ir pabeigti, visi maksājumi ir izdarīti. Koncertzāle un mūzikas skola. Tur ir skaidrs, ka ir tiesvedība – būvnieki ir pārsūdzējuši Konkurences padomes lēmumu. Tie var būt gadi. Kad būs Konkurences padomes galējais lēmums, tad Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izlems, atkarībā no šī gala sprieduma, vai Konkurences padomes lēmums paliks spēkā vai ne, kā rīkoties. Ja būs konstatēts kaut kas, skaidrs, ka viņi var arī veikt finanšu korekciju. Citādi ir ar tiem objektiem, kas nav pabeigti. Mūsu gadījumā tas ir Zinātnes un inovāciju centrs. Šeit CFLA reaģēja nekavējoties. Viņi paziņoja, ka neattiecinās 10 procentus no šīs līgumsummas. Līgumsumma mums ar CFLA ir 16 ar pusi miljoni eiro. Tātad 1,65 miljonus, viņi pasaka, neattiecinās. 

Jūsu sausais atlikums ir tāds, ka jums jāsameklē vēl 1,6 miljoni eiro?

Šobrīd tas ir jautājums finanšu ministram. Pirmkārt, vai mēs vispār drīkstam maksāt. Uz šo jautājumu neviens mums nav sniedzis skaidru atbildi. Otrkārt, no kāda resursa. Jā, mums ir līgums par aizņēmumu, un Finanšu ministrijai tagad ir jālemj. Valsts kase ir ieskaitījusi naudu kārtējam maksājumam. Jautājums, vai mēs varam maksāt, kamēr nav skaidrības par visu šo jautājumu kopumā. Visiem šiem jautājumiem ir jābūt ļoti skaidrām atbildēm. Mēs ļoti ceram, ka valsts būs saprātīga, ka mēs turpināsim realizēt Eiropas fondus un ka tiks atrasts risinājums. Ka to neuzliks tikai uz pasūtītāja – pašvaldību pleciem.

Paldies par sarunu. 

KONTEKSTS:

Pirmās instances tiesa ilggadējam Ventspils līderim, smagos finanšu noziegumos apsūdzētajam partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājam Aivaram Lembergam piesprieda piecus gadus aiz restēm, mantas konfiskāciju un 20 tūkstošu eiro naudassodu.

Vītoliņš domes vadībā ir 30 gadu, ilgi bijis Lemberga labā roka, par ko ticis atalgots ar daudziem ietekmīgiem amatiem, tostarp ostā, kas nu viņam vairs neienes 50 tūkstoš eiro ienākumus gadā. Taču vēl vairāk viņš dabū kā vecuma pensionārs. Vītoliņa deklarācija nerāda tādu impēriju kā Lembergam; viņam pieder pāris zemesgabali, skaidrā naudā glabā 69 tūkstošus eiro, mazliet mazāk – bankās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt